Nemanot, ar vieglu soli, daļējas Ģenerālprokuratūras «svētības» vadīts, šķiet, Aivars Lembergs lēni, bet mērķtiecīgi atgūst varu pār naftas biznesu un resursiem, ar kuru palīdzību atgriezties agrākajās varas pozīcijās.

Tagad, kad Ventspils miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs apstiprināti par AS Ventspils nafta padomes locekļiem, arvien vairāk kuluāros izskan runas, ka Latvijas naftas biznesu ventspilnieki grib pārdot, apejot valsti kā potenciālo Lemberga arestēto daļu īpašnieci.

Neskatoties uz šāda veida shēmām, valstij un kompānijai radītajiem zaudējumiem un iespējai, ka Latvijas valsts naftas uzņēmējdarbība tiks pārpirkta, bažas par Latvijas naftas uzņēmumu likteni un ar to saistīto finanšu nonākšanu Lemberga un Berķa «privātajās kabatās» nav ne mazākajā mērā skārušas Ģenerālprokuratūru.

Kopš 2007.gada sajūsma par cīņu pret korumpētību, kas balstīta uz nelegāliem līdzekļiem naftas tranzīta nozarē, strauji noplakusi. Arī uz politiķiem «temīdas zobens» tik lielu iespaidu vairs neatstāj. Varētu teikt, ka Lemberga pieeja naftas kompāniju līdzekļiem, kas panākta sadarbībā ar Berķi, Skoku, Švecovu un Stepanovu, viltojot dokumentus un inscenējot dažādas sapulces, sniedz lielisku iespēju turpināt korumpēt politiķus un amatpersonas, kurām sirdsapziņa negrauž un maks nekad nav par pilnu.

Lemberga mērķim lieti noder arī uzņēmēja Olafa Berķa veiktā sabiedrisko attiecību kampaņa un veiklā faktu manipulācija, kas met ēnu pār likumīgo AS Ventbunkers vadību.

Vairumā gadījumu, kad tiek stāstīts, kas īsti ir patiesais AS Ventbunkers lielākais akcionārs, tiek noklusēts fakts, ka runa nav vien par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni iesaisti un cīņu par valdes priekšsēdētāja krēslu, bet gan par valsts interesēm.

Izvērtējot notikumus, kā veidojies konflikts starp Lembergu, Berķi un Meroni, jāatzīmē, ka 2005.gada vasarā 100% akcionāru advokātu iecēla par AS Ventbunkers padomes priekšsēdētāju. Jau toreiz akcionāru vidū, šoreiz starp Berķi, Stepanovu, Skoku un Ševcovu no vienas puses un Lembergu – no otras, norisinājās liels konflikts, kā rezultātā Meroni kļuva par vidējo posmu – neitrālo personu – un vēlāk arī par krimināllietā arestēto aktīvu pārvaldītāju.

Lasīt pilnu rakstu BNN.LV – vai BNN-News.com angļu

BNN-Raksti latviešu, krievu, angļu.

Kaut arī smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs aizvadītajā nedēļā medijiem izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka tā dēvētās Londonas tiesas prasītāji «cietuši pilnīgu sakāvi», virkne portāla Pietiek rīcībā nonākušu ar tiesvedību saistītu dokumentu vedina spriest, ka tas, visticamāk, attieksies uz Lembergu pašu. Pret Lembergu un viņa bērniem liecinājis viņa ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Jakobs Hiršbeks (Jakob Hirschbaeck).

Izšķirošo sitienu Lembergam varētu dot jauna tā sauktajā Londonas tiesā – Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā sākta tiesvedība, kurā prasītājs ir a/s Latvijas kuģniecība meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar). Šīs prasības ietvaros, kā rāda ar šo tiesvedību saistīti dokumenti, liecinājis Lemberga ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Hiršbeks.

Latmar prasība saistīta ar aizdomām par, iespējams, Lemberga vadībā 2008.gadā un 2009.gadā organizētu vismaz piecu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no LK meitasfirmas Latmar. Tieši šīs prasības ietvaros Lembergam, viņa bērniem un vēl virknei ar Lemberga ietekmi saistītām personām ar Londonas tiesas lēmumu uzlikts starptautisks īpašumu aresta orderis kopumā aptuveni deviņu miljonu britu mārciņu apmērā.

Hiršbeks Lemberga, viņa ģimenes un vairāku Lembergam uzticīgu personu ārzonu darījumu «shēmu» organizēšanā iesaistījās ap 2003.gadu. Kā portālam atzinušas vairākas ar Lembergu saistītas personas, Hiršbeks esot uzskatāms par ārvalstu advokātu, kurš kļuva par «jauno» Lemberga uzticības personu pēc tam, kad Šveices advokāts Rūdolfs Meroni Latvijas Ģenerālprokuratūrā sāka sniegt liecības pret Lembergu.

Faktiski noprotams, ka Hiršbeks pēdējos gados bija galvenais ārvalstu advokāts, kas Lemberga uzdevumā kārtojis un organizējis vērienīgus ar ofšoriem saistītus darījumus, lai slēptu Lemberga, viņa bērnu un vairāku viņam pietuvinātu personu patiesās intereses.

Kā liecina vairāki portāla rīcībā nonākušie ar Londonā no jauna celto prasību saistītie dokumenti, Hiršbeks liecībās apstiprinājis gan Lemberga saistību ar 2006.gada oktobrī notikušo, valstij piederošo 38,6% a/s Ventspils nafta (VN) akciju privatizāciju, gan vienošanos un līgumu ar Vitol meitasfirmu Euromin Holdings (Cypros), kas toreiz kļuva par VN akciju īpašnieci, kā arī norādījis uz vairāku ārzonu firmu, uz kurām pārskaitīti no LK piederošas meitasfirmas ar fiktīviem konsultāciju līgumiem izkrāpti vairāk nekā piecu miljoni ASV dolāru, patiesā labuma guvējiem.

Hiršbeka liecības tiek izmantotas jaunā prasībā pret Lembergu, viņa bērniem un vēl virkni personu, ko Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā cēlusi LK meitasfirma Latmar. Šī prasība celta par starptautisku krāpniecību, kas saistīta ar nelikumīgu Latmar līdzekļu izņemšanu, ar Lemberga ietekmi saistītajiem bijušajiem LK vadītājiem prettiesiski noslēdzot viltus līgumus sazvērestībā ar ārējām pusēm. Hiršbeks tāpat kā Lembergs un viņa bērni šajā prasībā ir viens no atbildētājiem.

Šī gada 27. jūlijā, VN akcionāru sapulcē tikusi ievēlēta pilnīgi jauna padome un tas noticis pilnīgi bez nekāda iepriekšēja paziņojuma. Vitol vadība ar nolūku slēpusi faktu, ka ir plānots ievēlēt jaunu padomi un arī LNT ticis turēts pilnīgā neziņā. LNT uzskata, ka nepaziņot, ka tiek ievēlēta jauna padome, ir bijis ļoti negodīgs solis no VN puses.

Tas, ka tiek plānots ievēlēt jaunu padomi tika izziņots tikai pēc akcināru sapulces sākuma, tādējādi LNT bija spiests saņemt formālu piekrišanu no saviem VN padomes locekļu kandidātiem burtiski dažu minūšu laikā, citādi tie tiktu izslēgti to padomes. Taču tik īsā laikā, LNT nevarēja tās saņemt no kandidātiem, kas atradās ārpus Latvijas, un tieši šī iemesla dēļ, Deivids Šlafs (David Schlaff) un Maikls Hasons (Michael Hason) netika pārvēlēti amatos.

Minēto iemeslu dēļ un, lai izlabotu šo pārpratumu,  LNT plāno sasaukt jaunu akcionāru sapulci, cik vien drīz iespējams.

“Neticami, cik ātri angļi ir pārņēmuši tās pašas “netīrās metodes”, ko izmantoja iepriekšējā VN vadība. Šāda rīcība nav angļu biznesmeņu cienīga,” uzskata LNT padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni).

Tāpat arī R. Meroni norāda, ka darījums ar Šlafa kungu viennozīmīgi tiks turpināts, un pašreiz tas atrodas ļoti interesantā posmā, jo tā ir vienīgā iespēja kā ieviest kārtību Ventspils naftas tranzīta biznesā.

“Ja Ventbunkeram būtu tikai viens īpašnieks, tas būtu vislabāk Latvijas ekonomikai. Kā jau iepriekš esmu teicis, šādi darījumi prasa diezgan ilgu laiku. Mūsu gadījumā – īpaši daudz laika, jo akcionāru struktūra šajās kompānijās ir ļoti komplicēta,” uzsver R. Meroni.

PDF: LNT press release 2011 07 28

END

BNN ziņoja par 9 Decembris 2010

LNT ir viens no galvenajiem spēlētājiem Latvijas naftas tranzīta tirgū, tāpēc šis viedoklis ir ievērības cienīgs. Interesanti, ka Vitol Group ir paziņojuši, ka atbalsta šīs Latvijas valstij neizdevīgās darbības – naftas izpumpēšanu no cauruļvada.