Raksts tiek publicēts pilnā augumā angļu, latviešu un krievu valodas kā BNN portālu.

Ventspils Tirdzniecības ostai – strauja izaugsme

2012. gada 7.augusts

Rūdolfa Meroni vadītajiem uzņēmumiem pēdējie gadi raksturīgi ar pozitīviem apgrozījuma un peļņas rādītājiem, arī viņš pats tos raksturo kā ļoti veiksmīgus. Turklāt, piemēram, AS Ventbunkers peļņa augusi pat neskatoties uz pārkrauto kravu apjoma samazināšanos.

Rūdolfs Meroni

2010.gadā AS Ventbunkers apgrozījums bija 41,1 miljons latu, salīdzinot ar 36,1 miljonu latu 2009.gadā. Uzņēmuma peļņa 2010.gadā sasniedza 6,7 miljonus latu, salīdzinot ar 3,4 miljoniem latu 2009.gadā.

Pie tam pērn Ventbunkers parakstījis līgumu ar uzņēmumu Mercuria par rekordlielu tarifu – 8,10 eirocentiem par tonnu. Jāpiezīmē, ka Olafa Berķa laikā šie tarifi bija vien aptuveni 2,55 eirocentu apmērā.

Uzņēmuma Baltijas Ekspresis peļņa augusi par 38%, sasniedzot 1,7 miljonus latu tīro peļņu, bet Kālija parka peļņa pirms nodokļu nomaksas un uzkrājumiem bijusi 925 000 latu. Tranzīta nozares kompānijas AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) apgrozījums pērn sasniedzis 26,64 miljonus latu, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010.gadā, kad kompānijas apgrozījums bija 24,31 miljons latu. VTO peļņa pieaugusi par 57% – no 353 171 lata 2010.gadā līdz 554 580 latiem 2011.gadā.

Jāatzīmē gan, ka pērnais gads uzņēmumam Ventbunkers nav beidzies tik veiksmīgi, tādēļ, ka krievu koncerna Lukoil metas firma Litasco bloķējusi termināli un dzelzceļus. Šī iemesla dēļ neizdevās sasniegt iepriekš prognozēto peļņas rādītāju – 11 miljonus latu. Litasco ļaunprātīgā rīcība AS Ventbunkers 2011.gadā radīja 28,19 miljonu latu zaudējumus, tādēļ Meroni vadībā AS Ventbunkers pērnā gada beigās bija sagatavojis prasību pret Litasco par šo zaudējumu piedziņu. Ja šo summu izdotos atgūt, uzņēmuma peļņas rādītāji būtu daudz iespaidīgāki.

Raksts tiek publicēts pilnā augumā angļu, latviešu un krievu valodas kā BNN portālu.

Nemanot, ar vieglu soli, daļējas Ģenerālprokuratūras «svētības» vadīts, šķiet, Aivars Lembergs lēni, bet mērķtiecīgi atgūst varu pār naftas biznesu un resursiem, ar kuru palīdzību atgriezties agrākajās varas pozīcijās.

Tagad, kad Ventspils miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs apstiprināti par AS Ventspils nafta padomes locekļiem, arvien vairāk kuluāros izskan runas, ka Latvijas naftas biznesu ventspilnieki grib pārdot, apejot valsti kā potenciālo Lemberga arestēto daļu īpašnieci.

Neskatoties uz šāda veida shēmām, valstij un kompānijai radītajiem zaudējumiem un iespējai, ka Latvijas valsts naftas uzņēmējdarbība tiks pārpirkta, bažas par Latvijas naftas uzņēmumu likteni un ar to saistīto finanšu nonākšanu Lemberga un Berķa «privātajās kabatās» nav ne mazākajā mērā skārušas Ģenerālprokuratūru.

Kopš 2007.gada sajūsma par cīņu pret korumpētību, kas balstīta uz nelegāliem līdzekļiem naftas tranzīta nozarē, strauji noplakusi. Arī uz politiķiem «temīdas zobens» tik lielu iespaidu vairs neatstāj. Varētu teikt, ka Lemberga pieeja naftas kompāniju līdzekļiem, kas panākta sadarbībā ar Berķi, Skoku, Švecovu un Stepanovu, viltojot dokumentus un inscenējot dažādas sapulces, sniedz lielisku iespēju turpināt korumpēt politiķus un amatpersonas, kurām sirdsapziņa negrauž un maks nekad nav par pilnu.

Lemberga mērķim lieti noder arī uzņēmēja Olafa Berķa veiktā sabiedrisko attiecību kampaņa un veiklā faktu manipulācija, kas met ēnu pār likumīgo AS Ventbunkers vadību.

Vairumā gadījumu, kad tiek stāstīts, kas īsti ir patiesais AS Ventbunkers lielākais akcionārs, tiek noklusēts fakts, ka runa nav vien par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni iesaisti un cīņu par valdes priekšsēdētāja krēslu, bet gan par valsts interesēm.

Izvērtējot notikumus, kā veidojies konflikts starp Lembergu, Berķi un Meroni, jāatzīmē, ka 2005.gada vasarā 100% akcionāru advokātu iecēla par AS Ventbunkers padomes priekšsēdētāju. Jau toreiz akcionāru vidū, šoreiz starp Berķi, Stepanovu, Skoku un Ševcovu no vienas puses un Lembergu – no otras, norisinājās liels konflikts, kā rezultātā Meroni kļuva par vidējo posmu – neitrālo personu – un vēlāk arī par krimināllietā arestēto aktīvu pārvaldītāju.

Lasīt pilnu rakstu BNN.LV – vai BNN-News.com angļu

Pirmdien Ventspils tiesā piedzīvotais zaudējums, kad tika noraidīts politiskajos skandālos ierautās apsardzes firmas TM security iesniegtais a/s Kālija parks maksātnespējas pieteikums, firmas amatpersonām draud ar kriminālatbildību. Attiecīgs iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu jau nosūtīts izmeklēšanai Ventspils policijā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

BNN reports today as follows on a new case of strange proceedings in Latvia:

A few days ago BNN reported that «Kālija parks», a most profitable and one of the largest organic fertilizer processing terminals in the world, is being bushed to the borders of bankruptcy by «TM SECURITY» security firm. BNN’s assessment of this most complicated situation is now backed up by the official press release from «Kālija parks».

We present it in complete form here:

Last week media channels presented information about the insolvency of «Kālija parks». This allegation was based on the lawsuit against «Kālija parks», by «TM Security». The latter claims that «Kālija parks» is indeed approaching bankruptcy, because of their failure to pay for «TM Security» so called “provided security services” on the sum of 154 331.53 LVL.

The management of «Kālija parks» are convinced that «TM Security» are making serious steps in destroying our company’s reputation and completely stopping our company from operating in the future. Furthermore it seems like they are attempting to assume control, their every action so far indicates just that:

The suitor’s mixed reputation because of the so called «transit wars» that is associated with their protection of «Ventbunkers» and direct link to the ex-management of «Kālija parks».

The unreasonable sum of penalty fees that cannot be explained in any sane way.

«TM Security» complete and utter refusal to negotiate and or reason in court in order to resolve the fight over their security services

Perfect timing – the period of raw material supplier negotiation campaign for the next year. A time when any bad publicity, especially about bankruptcy, for «Kālija parks» made in press would have catastrophic consequences for their reputation, and in turn financial problems.

The developing situation is doubly unpleasant considering that the contract with «TM Security» on behalf of «Kālija parks» was signed by people who had no right of signature, this fact was proven to be true by the decision of Ventspils court during the review of the case № С40122210 on 07.04.2011. So this means that the contract is in fact, illegitimate and void.

It is worth mentioning that after hard years of work and despite the economic crisis and changes in the terminal’s partnership structure, we are working with good profitability and are confidently working our way to the future. We have good conditions for increasing our goods turnover as well as upgrading our terminal. With all this going on we cannot be distracted by «TM Security» biased tactics. We value any probable loses both in terms of reputation and finances «Kālija parks» could suffer regardless of the court’s decision. And we are hope that the outcome will prove to be detrimental to Europe’s second largest organic fertilizer transit terminal.

We sincerely hope that the people behind this affair fully comprehend the possible consequences of their actions both for the reputation of our company and the field of transit business in Latvia as a whole, as well as the possible consequences for «TM Security» as a result of their actions.

TheVentspils court hearing of the «Kālija parks» insolvency case is scheduled to be on the 8th of December. And the court’s decision on this matter would become an indicator of the level of civility in leading a business in the country – a member of the EU. We are confident, because raider takeover attempts, a spectacle that has not been seen in Latvia for quite some time, is already being associated with the name «Ventspils», and should be prevented swiftly and mercilessly.

We put our hopes in an interference of the relevant government bodies specifically the law enforcement whose actions would prove to be both effective and in accordance with the country’s legal system. It is time to put an end to these inadequate actions against transit enterprises in Ventspils!

Sūdzību ZAP 11. novembrī iesniegusi AS Kālija parks, uzskatot, ka Kvēps 2010. gada aprīlī, uzdodoties par uzņēmuma interešu pārstāvi, viltus ceļā panācis, lai Kālija parka vadība paraksta tai neizdevīgu līgumu ar apsardzes firmu TM security. Pamatojoties uz šī līguma neizdevīgajiem nosacījumiem, TM security pašlaik pieprasījusi Ventspils tranzītuzņēmuma maksātnespēju. Kālija parkam esot pierādījumi, ka Kvēps atrodas interešu konfliktā, jo vienlaikus pārstāv arī TM security.

Stāsta aizsākums meklējams 2010. gada aprīlī, kad Kālija parks izslīdēja no Ventspils miljonāra Oļega Stepanova rokām un kontroli tajā pārņēma Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam sekoja mēģinājums to noturēt, izmantojot apsardzes firmas TM security palīdzību, kā tas bija noticis jau AS Ventbunkers gadījumā.

Ar Stepanova interešu aizstavību saistītais Kvēps, kurš tobrīd pārstāvēja AS Kālija parks vairākuma akcionārus, uzņēmuma menedžmentu pierunājis parakstīt līgumu ar apsardzes firmu TM security. Kvēps solījis, ka līgums būs spēkā tikai vienu dienu uz akcionāru sapulces laiku, kam nepieciešama apsardze, bet pēc tam šis līgums tiks iznīcināts. Faktiski līgums turpināja darboties, un TM security apsargi fiziski turpināja atrasties Kālija parka teritorijā, lai gan uzņēmuma vadība tam pretojusies. Kvēpa sastādītajā līgumā ietverts nosacījums, ka Kālija parkam par katru nokavēto maksājuma dienu jāmaksā līgumsods 25% apmērā no visas nokavētās maksājuma summas. Tāpat līguma laušanas gadījumā Kālija parkam šai apsardzes firmai jāsamaksā 100 000 latu liela kompensācija.

Ne tikai šie Kvēpa sastādītā līguma drastiskie nosacījumi Kālija parkam liek apgalvot, ka zvērināts advokāts faktiski darbojies otras līgumslēdzējas puses interesēs. „No SIA TM security sniegtās atbildes pārrunās ar AS Kālija parks par līguma pārtraukšanu, ka „Kvēpa kungs visu nokārtos”, kā arī no līguma drastiskajiem nosacījumiem attiecībā pret Sabiedrību ir nepārprotami secināms, ka M. Kvēps darbojās SIA TM security interesēs, ne tikai ignorējot AS Kālija parks intereses, bet arī pieļaujot savā profesionālajā darbībā interešu konfliktu,” norādīts AS Kālija parks sūdzībā ZAP. Runa ir par TM security valdes locekļa Mareka Varneļa izteicieniem pārrunu laikā ar Kālija parka vadību. Varnelis izvairījies no jautājumu risināšanas, apgalvojot, ka „visu nokārtos Kvēpa kungs”.

„2010. gads 29. aprīlī M. Kvēps tika uztverts kā zvērināts advokāts, kas darbojas tieši AS Kālija parks interesēs un tieši sabiedrībai, nevis SIA TM security sniedz juridisko palīdzību. Tikai vēlāk atklājās, ka M. Kvēps, izmantojot uzticību, realizējot kādas citas personas intereses, AS Kālija parks sniedz maldinošu un nepatiesu informāciju, lai tās valdes locekļi rīkotos, pirmkārt, nepārbaudot M. Kvēpa apgalvoto, otrkārt, rīkotos tieši šo trešo, M. Kvēpa pārstāvēto personu interesēs, pretēji Sabiedrības interesēm,” teikts sūdzībā, kuru otrdien skatīs ZAP.

Sudzības iesniedzēji uzskata, ka Kvēps „sava profesionālajā darbībā neievēro ētikas pamatprincipus, kas ne tikai apkauno viņu pašu, bet met neuzticības ēnu uz advokātu profesiju vispār. Tādēļ ZAP lūgts uzsākt pret Kvēpu disciplinārlietu „sakarā ar būtiskiem, tīšiem un rupjiem ētikas normu pārkāpumiem profesionālajā darbībā”. Kālija parks aicina ZAP atstādināt Kvēpu no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas, kas būtu samērīgi, ņemot vērā, ka par Kvēpam inkriminētajiem pārkāpumiem iespējams piespriest arī bargāko sodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām.

Šī gada 9. februārī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis sasauca visas konfliktā iesaistītās puses uz ārkārtas sanāksmi. Sanāksme tika sasaukta, lai rastu risinājumu problēmām ap 1700 dzelzceļa cisternām, kas pildītas ar Lukoil meitas kompānijas Litasco mazutu, un jau ilgstoši bloķē Latvijas dzelzceļa sistēmas darbību.

Sanāksmē, kas notika Satiksmes ministrijā, piedalījās pārstāvji no ministrijas, Latvijas dzelzceļa (LDz), muitas, AS Ventbunkers un Litasco. Visām pusēm bija jārod risinājums ārkārtas situācijai uz dzelzceļa, kas radusies dēļ jau minētajām 1700 Litasco dzelzceļa cisternām. Tajās kopumā iepildīti aptuveni 100 tūkstoši metrisko tonnu (MT) mazuta. 24. decembrī, bez jebkāda iemesla, Litasco nolēma nepieņemt pārkraušanai aptuveni 100 tūkstošus metrisko tonnu mazuta no AS Ventbunkers uzpildīšanas iekārtām.

viss paziņojums presei par PDF failu: 20110214-Ventbunkers press release

Dr Rūdolfs Meroni

Nozare.info ziņojumi viņu rakstu par starp Ventbunkers un LITASCO cīņa – citējot Dr Rudolf Meroni.

Nozare.info ziņo par savdabīgu situāciju saistībā ar Ventbunkers (VBU) un Krievijas naftas gigantu Lukoil. Lukoil (jeb viņu meitas kompānija Litasco) cenšas piespiest VBU parakstīt jaunu līgumu, nepieņemot terminalī noglabātās kravas, un bloķējot iespēju pārkraut citu klientu kravas. Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni), Ventbunkers padomes priekšsēdētājs sola pret to cīnīties.

Lasīt pilnu rakstu latviešu valodā.

Dr Rūdolfs Meroni

Pavasarī 1992 swiss advokāts Dr Rūdolfs Meroni vadīja konferenci kas Waidring (Austrija). Konferenci sponsered ar McGeorge Juridiskā fakultāte.

Šajā konferencē ziņojums ir publicēts angļu valodā valoda, kas tagad ir pieejams ar šādu virsrakstu:

Bankers ‘Atbildība – risku un līdzekļu

Redaktori: Dennis Campbell, Rudolf Meroni (Dr Rūdolfs Meroni)

Publicēts 1993 Kluwer likumu un nodokļu Publishers Deventer,Boston.
Angļu valodā.

Brošēta grāmata: 452 lapas
Izdevējs: Springer, 1 izdevums (22 jūlijs 1993)
Valoda: Angļu
ISBN-10: 9065447385
ISBN-13: 978-9065447388
Produktu Izmēri: 9.5 x 6.5 x 1 cm
Piegāde Svars: 1,9 £

Anotācija:

Šī publikācija uzskata banku atbildību, apdrošinot pret riskiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļus
vairākās valstīs: Kanāda, Čīle, Dānija, Nīderlande, Anglija, Velsa, Somija, Īrija, Vācija, Itālija, Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Luksemburga, Norvēģija, Nigērija, Singapūra, Spānija, Zviedrija,Šveice un Amerikas Savienotās Valstis.

• Amazon.de
• Dr Rūdolfs Meroni grāmatas par Amazon.de
• Amazon.co.uk
• Allbookstores
• Betterworldbooks

Ventbunkers presei January 17, 2011:

* Biznesa ētika Lukoil gaumē: Litasco nespēja pārkraut dīzeļdegvielu no Ventbunkers termināļa radījusi lielus postījumus Latvijas dzelzceļam.
Litasco (Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitas uzņēmums) lēmums nepieņemt vairāk nekā 120 tūkstošus metrtonnas (mt) kompānijas mazuta, kas uzglabāti Ventbunkers (VBU) termināļa rezervuāros, rada nopietnas problēmas gan VBU, gan Latvijas dzelzceļam (LDz).

Pilna izlaidumi:
Angļu valodā: 20110117 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Latviešu: 20110117 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats

Ventbunkers izlaidums par 18 janvāris 2011:

* Rudolfs Meroni: AS Ventbunkers nevar pieņemt Lukoil/Litasco piekopto šantāžas taktiku
Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī. Tādējādi tiek …

Pilna izlaidumi:
Angļu valodā: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Latviešu: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Krievu: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats

Ventbunkers izlaidums par 20 janvāris 2011

* Rūdolfs Meroni: Litasco sāk pietrūkt laika. Ventbunkers saglabās degvielas krasta.
Litasco (meitas LUKOIL) ir nelegāli bloķēšana / s Ventbunkers “(VBU) termināļu iekārtām, mēģinot nelikumīgi spēku VBU parakstīt mazuta pārkraušanas līgumu par 2011. (Šīs darbības attiecas arī uz Olafs Berķis un viņa iespējamo iesaistīšanos nelegālās ienākumu …)

Full release:
Angļu valodā: 20110120 Ventbunkers Dr Rudolf Meroni presei

Visi minētie izlaidumi izplatīja preses dienestiem AS “Ventbunkers”.

Title: “Laika nav daudz Litasco Ventbunkers mazutu ir ārzonas biznesa ..”

Dr Rudolf Meroni priekšsēdētājs Uzraudzības padomes AS “Ventbunkers” ir noteikts: “Neviens uzņēmums, nav svarīgi, cik liels un spēcīgs tas būtu, var tiesības no visvairāk ienesīgs bizness kādu paralizētu nozarēm Latvija.” LITASCO, nekā mēģinot bloķēt plūsmu naftas – neatbalsta to naftas tvertnes Ventbunkers.

Par personu, šādu video pieejama Youtube Ventbunkers AS:

Rūdolfs Meroni: Kā Dr Rudolf Meroni nonāktu Ventspils naftas tranzīta uzņēmumu

Rūdolfs Meroni: Kā Dr Rudolf Meroni kļuva turētājbankas naftas biznesa akcijām

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni: Ventbunkers nelegālās sistēmas

Rūdolfs Meroni: Rudolf Meroni rūpējas par Ļvova par aktīviem

Rūdolfs Meroni: Rudolf Meroni par iespējamo darījumu ar ieguldītāju mīkstais

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni par Vitol latvieši un kuģniecība

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni Ventspils biznesa prakses

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni par Latvija Eiropas Savienībā

Ev. Lasīt arī: Dr. Rudolf Meroni

Presei arī norādīts, ka “vēl mēģinās Litasco Ventbunkers darbību, atsakoties atcelt bloku kuģa Ventspils ostā vairāk nekā 120,000 naftas produktu tonnas saglabāti VBU sūtīt termināli.”

Tas ir pārsteidzošs, kas notiek ar Latvija. Vēl vairāk pārsteidzošs, ko krievi mēģina darīt -, iedarbojoties ar LUKOIL / LITASCO uzņēmumiem.

Presei minēts arī, iespējams, iesaistoties OLAF Berķis dīvaina šajā situācijā.

Rudolf Meroni anounce šajā paziņojumā presei, ka “Ventbunkers” plāno LITASCO piekrastes naftas biznesu savā tvertnēs skaidrs.Tas būs nepieciešams atsākt plūsmu eļļas jauno Ventbunkers kuģniecības termināliem.

Jautājums ir – kādu ietekmi tas möglicherweiseauf naftas piegādes uz Eiropas Kopienu kopumā.

Lasīt paziņojumu presei Ventbunkers Pressbox. Šeit kā PDF: Rudolf Meroni: Litasco darbojas no ….

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs – izskaidro, kā viņam nācās cīnīties pret nelikumīgajām mahinācijām, kurās centās iesaistīt uzņēmumu.

Rūdolfs Meroni izskaidro, kādā veidā fakts, ka uzņēmums izmanto  negodīgas priekšrocības, nodara lielus zaudējumus uzņēmējdarbībai.

Jautājumu
Aizsargājot visu akcionāru interešu vienlīdzību:
– vai tas ir grūts uzdevums?
– kā Jūs to paveicat?

Atbildēt
Jā, zināmā mērā var teikt, ka nav viegli panākt, lai visi būtu apmierināti.

Patiesībā var teikt, ka reizēm tas ir ļoti grūti.

No otras puses, es uzskatu, ka visu interesēs ir, lai uzņēmums tiktu vadīts caurskatāmi un godīgi un visa uzņēmējdarbība tiktu veikta oficiāli.

Tas ir visu akcionāru interesēs, un tas ir nodokļu iekasētājas valsts interesēs,

Mana problēma bija tā, ka daudzās jomās man nācās cīnīties pret to uzņēmumu daļu īpašnieku nelikumīgajām mahinācijām, kuri mēģināja iegūt šiem uzņēmumiem negodīgas priekšrocības.

Tātad mans galvenais mērķis ir cīnīties pret šādām mahinācijām un es centīšos turpināt to darīt arī nākotnē.

Esmu to darījis arī agrāk un uzskatu, ka dažos gadījumos esmu sasniedzis diezgan ievērojamus rezultātus, bet ceru uz vēl lielāku veiksmi nākotnē.

Noskatīties šo video Youtube

video displeji apraksts, kurā teikts: “Dr Rudolf Meroni, priekšsēdētājsuzraudzības padomē AS “Ventbunkers”
par vēsturi, iesaistoties dažādās Ventspils uzņēmumos.
Turklāt Rudolf Meroni izskaidro viņa lomu akcionāriem
un viņa pašreizējo stāvokli AS “Ventbunkers”. http://www.ventbunkers.lv/ “.

Pārsteidzošs – kā lietas notiek Ventspilī – un kā šī Šveices advokāta kļuva par tiknozīmīgu skaitli šaha par Latvijas naftas tranzīta biznesu.

Jūs varat apmeklēt “Ventbunkers Youtube kanālu, lai saņemtu jaunākos video.

LITASCO ir meitas LUKOIL.

Rakstā stāsta par situāciju Latvijas sabiedrības Ventbunkers tiesības tagad. Liels Krievijas naftas produktu tirdzniecības uzņēmums Litasco (meitas LUKOIL) cenšas piespiest VBU uz parakstot jaunu pakalpojumu līgumu 2011, atsakoties atcelt degvielas.

Ventbunkers cīnās pret to. priekšsēdētājs Ventbunkers uzraudzības padomes Dr Rudolf Meroni informē, ka Litasco ļoti labi zina, ka, ja tie neņem piegādi to degvielas, tas rada haotiska situāciju VBU, Latvijas dzelzceļš un Ventbunkers jauns klients. Uzņēmums strādā pie risinājumiem, par šo situāciju.

Lasīt pilnu rakstu Baltic-Course.

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers”  padomes priekšsēdētājs – izskaidro savu noteiktu Aivara Lemberga ģimenes aktīvu glabātāja lomu.

Dr. Rūdolfs Meroni sniedz sīkāku informāciju par uzbrukumiem uzņēmuma interesēm.

Jautājumu
Grūtības un motivācija:
– kāda ir jūsu motivācija?
– kādi ir jūsu mērķi?

Atbildēt
Pēdējo 18 mēnešu laikā esam piedzīvojuši diezgan daudz sarežģītu situāciju: esam pieredzējuši, ka tiek noturētas nelikumīgas uzņēmuma “Ventbunkers” akcionāru sapulces.

Ļoti līdzīgas nelikumīgas akcionāru sapulces tika noturētas Ventspils Tirdzniecības ostā, kā arī uzņēmumā “Kālija Parks”.

Tādējādi praktiski visos galvenajos uzņēmumos, kuros man kā valsts ieceltajam glabātājam – arestēto Lemberga ģimenes aktīvu uzraugam – vajadzēja aizsargāt uzņēmējdarbības intereses.

Visās šajās jomās esmu pieredzējis uzbrukumus no dažādām pusēm.

Tas nav patīkami, bet es joprojām uzskatu, ka …

Es ir ticu justīcijai un tiesas procesam.

Mēs vienmēr esam uzsākuši nepieciešamās procesuālās darbības, lai vērstos pret tādiem uzbrukumiem.

Es ceru, ka nākotnē atkal sasniegsim stāvokli, kad šādi pasākumi vairs nebūs nepieciešami.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni, AS “Ventbunkers”  padomes priekšsēdētājs par savu iesaistīšanos dažādos Ventspils uzņēmumos.

Turklāt Rūdolfs Meroni izskaidro savu lomu akcionāriem un savu pašreizējo stāvokli AS “Ventbunkers”.

Jautājumu
Kā Jūs iesaistījāties Ventspils tranzīta biznesā?

Kāds sākumā bija jūsu amats?

Atbildēt
Tas tiešām ir diezgan interesants un garš stāsts, bet centīšos to saīsināt:

Es sāku strādāt kopā ar cilvēkiem, kuriem bija uzņēmējdarbības intereses Ventspilī, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.

Vairāki akcionāri uzaicināja mani palīdzēt viņiem izveidot starptautiskas kontrolakciju sabiedrības.

Kopumā var teikt, ka ilgu laiku es biju saistīts vienīgi ar kontrolakciju sabiedrībām, kurām bija līdzdalības tiesības un kuras bija veikušas ieguldījumus Ventspils ostā.

Šis stāvoklis mainījās ap 2005./2006. gadu.

2005./2006. gadā sākās dažas problēmas starp dažādām akcionāru grupām, tām bija grūtības panākt savstarpēju vienošanos, un tad mani uzaicināja kļūt par AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētāju. Šī akciju sabiedrība ir lielākā un nozīmīgākā Ventspils naftas tranzīta biznesa kontrolakciju sabiedrība un operatore.

Toreiz 100% akcionāru – visi akcionāri – uzaicināja mani rīkoties kā galvenajai  neitrālajai personai, kura palīdz  pieņemt lēmumus gadījumos, kad pastāv dažādas grupas ar vienādu juridisko spēku: rodoties grūtībām, man vajadzēja novērtēt situāciju no uzņēmējdarbības viedokļa un palīdzēt viņiem pieņemt lēmumus.

Kad es kļuvu par “Ventbunkera” padomes priekšsēdētāju, mana loma mainījās un es, protams, ieguvu  dziļāku ieskatu ikdienas darbībā. Pirms tam es biju saistīts galvenokārt ar ieguldījumiem un akcionāru interešu aspektiem.

Noskatīties šo video Youtube

Šajā video Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs – izskaidro, kā viņš tika iecelts par Lemberga ģimenes Ventspils naftas tranzīta biznesa akciju uzraugu.

Dr. Rūdolfs Meroni bez tam izskaidro AS “Ventbunkers”, ‘Latvijas Naftas Tranzīta”, Ventspils Tirdzniecības ostas un “Kālija Parka” attiecības.

Jautājumu
Jūsu ietekme uz Ventspils tranzīta biznesu:
– kāda ir jūsu loma?
– kāda ir priekšvēsture?

Atbildēt
2007. gadā kriminālizmeklēšana pret Aivaru Lembergu bija sasniegusi punktu, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra nolēma, ka dažus starptautiskos aktīvus, attiecībā uz kuriem tika uzskatīts, ka tie pieder Lemberga kungam,  tiesvedības ietvaros vajadzētu arestēt.

Šajā laika posmā, kad prokuratūra nolēma uzlikt arestu minētajiem aktīviem, man tika uzdots jautājums, vai es būtu gatavs rīkoties kā glabātājs, kura loma ir aktīvi kontrolēt rīcību ar šiem aktīviem un līdz ar to izmantot balsošanas tiesības saistībā ar šiem aktīviem, kuriem būtu uzlikts arests.

Es piekritu, ka varu to izdarīt, pamatojoties uz savām zināšanām un esošo lomu dažādajās uzņēmējsabiedrībās.

Šķiet, ka es biju viena no tām personām, kas izprata šo ieguldījumu būtību.

Tādējādi es uzņēmos šo uzdevumu, un 2007. gada decembrī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra arestēja vairumu pēc Ģenerālprokuratūras domām Lemberga ģimenei piederošo aktīvu.

Viņi uzticēja man administratora – pareizāk sakot, glabātāja – pienākumu nodrošināt un uzraudzīt šo ieguldījumu saglabātību.

Kopš tā laika man ir šāda loma pārsvarā uzņēmumā “Ventbunkers”, kāt arī “Ventbunkera” meitasuzņēmumā “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas darbojas naftas tranzīta biznesā.

Man bija līdzīga loma arī Ventspils Tirdzniecības ostā, kas nodarbojas ar sauskravu pārkraušanu, kā arī “Kālija Parkā”, kas ir viens no lielākajiem kālija sāļu pārkraušanas termināļiem pie Baltijas jūras, un daudzās citās uzņēmējsabiedrībās, kuras atrodas šo grupu kontrolē.

Tātad es kļuvu par samērā ietekmīgu personu šajos uzņēmumos un kopš tā laika esmu mēģinājis izveidot tādu sistēmu, lai šie uzņēmumu darbība būtu nevainojami godīga, lai darbinieku – vadītāju lomas būtu reālas, ievērojot to, ka agrāk dažos Ventspils uzņēmumos uzņēmējdarbību vadīja daži slēptie akcionāri un esošo vadītāju pilnvaras bija diezgan ierobežotas.

Attiecībā uz Ventspils tranzīta biznesu es uzskatu, ka šos uzņēmumus vajadzētu vadīt profesionāliem vadīitājiem ar labām svešvalodu zināšanām un pilnvērtīgām zināšanām uzņēmējdarbībā un šiem vadītājiem būtu jāpiešķir aktīva loma uzņēmuma darbībā un jānodrošina iespēja pieņemt reālus lēmumus, ievērojot attiecīgo uzņēmumu padomju norādījumus. Padomes uzrauga tranzīta biznesa uzņēmumu ikdienas darbu un pārvaldīšanu.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs
– par priekšrocībām, kādas nodrošina Ventspils naftas tranzīta biznesa apvienošana vienās rokās.
– Mazākumakcionāri uzbruka uzņēmumam.
– Rūdolfs Meroni izskaidro, ka tas radīja zaudējumus uzņēmējdarbībai un pazemināja ieguldījuma vērtību.

Jautājumu

Iespējamais darījums ar Šlafa kungu:
– pozitīvā ietekme uz naftas tranzīta biznesu
– mazākumakcionāru uzbrukumi rada zaudējumus

Atbildēt

Es ceru, ka pašlaik apspriežamais darījums ar Austrijas investoru Šlafu sniegs iespēju atrisināt dažas naftas tranzīta biznesa problēmas.

Es uzskatu, ka iespēja rast šo problēmu risinājumu nāktu par labu šai uzņēmējdarbības jomai – visai Ventspils naftas tranzīta biznesa nozarei.

Ja viss tiks no jauna apvienots vienās rokās, šis uzņēmums var kļūt par patiesi vērtīgu Krievijas naftas eksporta nozares aktīvu.

Manuprāt, šī darbība var būt ļoti veiksmīga un nest lielu labumu.

Taču es uzskatu, ka šī neefektīvā rīcība, šis pagātnes problēmas ir nodarījušas uzņēmējdarbībai nopietnu kaitējumu.

Diemžēl es uzskatu, ka daudzi mazākumakcionāri, kas bija iesaistījušies šajos uzbrukumos pret uzņēmējsabiedrībām, nesaprata, ka būtībā līdz ar to nodara kaitējumu pašu uzņēmējdarbībai.

Es uzskatu, ka tad, ja mazākumakcionāri nebūtu šādi rīkojušies, viņu darbība būtu daudz veiksmīgāka un viņi būtu varējuši nopelnīt vairāk naudas, rīkojoties godprātīgi, nevis iesaistoties dīvainajās situācijās, kuras tika piedzīvotas pagātnē.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni izskaidro Latvijas Kuģniecības valdes un padomes izmaiņas, kuras ieviesis viens no akcionāriem – uzņēmums VITOL.

Dr. Rūdolfs Meroni pauž savu izbrīnu par to, ka VĪTOLS neapspriež lēmumus ar citiem Latvijas Kuģniecības akcionāriem.

Jautājumu

Izmaiņas Latvijas Kuģniecībā
– kādā veidā tās notika?
– kāda ir akcionāra VITOL loma?

Atbildēt

Acīmredzami šai cīņai par Latvijas Kuģniecības pārvaldību ir daudz senāka vēsture.

Pirms dažiem – pat trim vai četriem gadiem es kritizēju to, ka VĪTOLS kā lielākais “Ventspils Naftas” akcionārs nekad nerūpējās par to un nekad nevienu neiecēla Latvijas Kuģniecības valdē un padomē.

Kāpēc tas tā bija?

Visu laiku esmu teicis, ka pastāvēja slepena vienošanās starp Aivara Lemberga grupu un VITOL.

Viņiem bija slepena vienošanās, kur VĪTOLAM bija zināmas komerciālas intereses “Ventspils Naftā”, bet viņi nelikās zinis par Latvijas Kuģniecību.

Šķiet, ka dažos pēdējos mēnešos stāvoklis bija mainījies.

VITOL spēcīgi cīnījās par pārmaiņu ieviešanu Latvijas Kuģniecības valdē un padomē.

Pašlaik es esmu arī “Ventspils Naftas” padomes loceklis,

un šajā aspektā es priecājos par šīm pārmaiņām, jo uzskatu par nenormālu stāvokli, kad Latvijas Kuģniecību vada cilvēku grupa, kas nav  saistīta ar vairākum akcionāriem un nav vairākum akcionāru filiāle.

Bet tagad, kad šīs izmaiņas ir notikušas, nevaru teikt, ka jūtos ārkārtīgi apmierināts.

Es pieņemu, ka vadībai, kuru kontrolē VITOL, būtu vajadzējis apspriest ar mani iespējamo rīcību attiecībā uz Latvijas Kuģniecību.

Nekas tamlīdzīgs nav noticis.

Es esmu “Latvijas Naftas Tranzīta” – 39% “Ventspils Naftas” akciju turētājas – padomes priekšsēdētājs.

VITOL vadība ne reizi savas darbības mēnešos nav konsultējusies ar mums vai ar otru lielāko akcionāru par to, kas būtu darāms ar Latvijas Kuģniecību vai kā būtu jārīkojas attiecībā uz iecelšanu amatos.

Tāpēc es nevaru teikt, ka VITOL būtu apspriedies ar mani, kaut gan es esmu “Ventspils Naftas”  padomē.

Tādējādi šķiet, ka VITOL rīkojas pilnīgi patstāvīgi.

VĪTOLS nevēlas koordinēt savas darbības dažādās jomās – ne tikai attiecībā uz Latvijas Kuģniecību, bet arī attiecībā uz jēlnaftas sūknēšanu no  “LatRosTrans” naftas cauruļvada.

Viņi nesaskaņo savu rīcību ar saviem akcionāriem.

Mans iespaids vienkārši  ir šāds: VITOL ir vienalga, ko citi akcionāri domā tas iet savu ceļu, un tam ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Ir dažādas jomas, kas tiks uzskatītas rūpīgāk nākotnē, un es uzskatu, ka mūs gaida vairākas problēmas un sarežģīta situācija.

Es brīnos, ka VITOL, būdams Rietumu pasaules uzņēmums, neliekas ne zinis par saviem akcionāriem – pat par paša VITOL lieluma uzņēmumiem – un rīkojas tā, it kā būtu vienīgais akcionārs.

Esmu vīlies, lai gan atzinīgi novērtēju izmaiņas, kas notika Latvijas Kuģniecības vadībā.

Es priecājos par šim pārmaiņām, taču man nepatīk veids, kādā šīs pārmaiņas tika ieviestas.

Attiecībā uz Latvijas Kuģniecības nākotnes izredzēm es varu teikt, ka šī uzņēmuma finanšu stāvoklis ir neiedomājami sarežģīts.

To radījusi iepriekšējā vadība.

Es pilnībā piekrītu VITOL, bet man nekad nav bijušas apspriedes ar VITOL, ne arī kopīgas diskusijas attiecībā uz to, kā šis uzņēmums būtu vislabāk jāvada.

Mums ir labas idejas, taču šķiet, ka lielākais akcionārs neinteresējas par otra akcionāra domām.

Tādējādi es nevaru neko daudz pateikt par Latvijas Kuģniecības nākotnes izredzēm.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni –  AS “Ventbunkers”  padomes priekšsēdētājs-  izskaidro to, kā uzņēmums vadīts pagātnē, un savus centienus ieviest pozitīvas pārmaiņas.

Rūdolfs Meroni arī izskaidro, kā pašlaik tiek veikta AS “Ventbunkers” pārvaldība – bez nelikumīgiem maksājumiem, pārdevēju dalīšanās samaksā ar pircējiem  un citām nelikumīgām mahinācijām.

Jautājumu

Ventspils uzņēmējdarbības prakse:
– kas ir mainījies?
– ko var sagaidīt nākotnē?

Atbildēt

Uzņēmējdarbības prakse Ventspilī  ir diezgan unikāla.

Turpretī parasti starptautiskajās uzņēmējsabiedrībās ir vadītāji, augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir ļoti svarīga noteicēja loma uzņēmējdarbības veikšanā.

Pagātnē Ventspils uzņēmējsabiedrībās šāda prakse netika ievērota.

Tajos vienmēr bija dažāda līmeņa vadītāji, bet aiz visa tā, pat aiz uzņēmumu  padomēm, tur pagātnē vienmēr bija daži slēpti akcionāri, kas   patiesībā izlēma uzņēmumos pat vismazākās lietas.

Tātad pagātnē vadītāji nebija reāli vadītāji, bet gan vairāk vai mazāk marionetes, kas darīja to, ko pavēlēja “lielie zēni” – lielie akcionāri.

Es mēģināju mainīt šo sistēmu atbilstoši parastajai rietumu praksei, mēģināju iecelt augstas kvalifikācijas vadītājus.

Mēs to sākumā ieviesām galvenokārt uzņēmumā “Ventbunkers”.

Esam iecēluši vadītājus, kuri, pēc manām domām, ir augsti kvalificēti speciālisti, kuri veic ļoti labu darbu, un kuru kompetencē ir pieņemt lēmumus saskaņā ar iekšējiem uzņēmuma vadības noteikumiem.

Es uzskatu, ka šie vadītāji saņem labu atalgojumu, es uzskatu, ka viņiem ir laba alga.

Viņi saņem lielas prēmijas tāpat kā jebkura cita uzņēmuma vadītāji, taču nesaņem nekādus nelikumīgus maksājumus.

Viņiem ir tik normālas algas, cik normālas tās vien var būt.

Viņi veic uzņēmumā savus pienākumus un dara to uzņēmuma interesēs.

Es vienmēr mēdzu tiem teikt: Es vēlos, lai visa uzņēmējdarbība būtu nevainojami caurskatāma, lai viss tiktu uzrādīts uzņēmuma bilancē, nekādu nelikumīgu darījumu, nekādas slēptas pārdevēja dalīšanās samaksā ar pircēju utt.

Es uzskatu, ka “Ventbunkers” šādi rīkojas pirmo reizi pēdējo 2 vai 3 gadu laikā.

Es domāju, ka situācija ir daudzsološa, un es ticu, ka, ja tā turpināsies nākotnē, tā būs īsta veiksme.

Acīmredzot tas ir unikāli, ka ar Ģenerālprokuratūras  piešķirto amatu, kas sniedz iespēju kontrolēt vairākas balsis, svarīgu skaitu balsu šajos uzņēmumos, es biju spējīgs atstumt no varas faktiskos akcionārus.

Acīm redzami, tas ne vienmēr un ne visiem patīk.

Jums ir zināms par grūtībām, kuras mums bija sakarā ar nelikumīgajām akcionāru sapulcēm , pretlikumīgajiem centieniem mainīt akcionāru sapulču rezultātus un, acīmredzot, tas ir dublikāts.

Tā saucamie slēptie akcionāri mēģināja cīnīties ar šāda veida mahināciju palīdzību.

Pagaidām es uzskatu, ka situācija ir vairāk vai mazāk kontrolējama, un es ceru, ka nākotnē uzņēmumiem tiks nodrošināta stabilitāte un ka mēs atradīsimies tādā stāvoklī, kad šādas lietas vairs nenotiks.

Protams, es nevaru būt pilnīgi pārliecināts, taču ceru, ka 2011. gadā pašreizējā likumīgā “Ventbunkera” un citu uzņēmumu vadība neveiks šādus nelikumīgus mēģinājumus.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers”   padomes priekšsēdētājs – izskaidro savu viedokli attiecībā uz Eiropas Savienības ietekmi Latvijas Republikā vairāku pēdējo gadu laikā. Naftas tranzīta biznesam Latvijā Dr. Rūdolfs Meroni paredz daudzsološu attīstību nākotnē.

Jautājumu

Latvija ES sastāvā
– tranzīta bizness Latvijā
– naftas cauruļvada loma

Atbildēt

Es esmu no Šveices, un man ir noteikta skepse attiecībā uz Eiropas Savienību.

Mēs uzskatām ka tik lielas organizācijas ir saistītas ar diezgan neefektīvu vadības procesu.

Tādējādi,es nevaru teikt, ka esmu cilvēks, kas ar visu sirdi atbalsta visu Eiropas Savienībā notiekošo.

Es uzskatīju, ka Latvijas stāvoklis būs atšķirīgs.

Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā un kopš tā laika ir neapstrīdami saņēmusi daudz priekšrocību: palielinātas aizņēmumu iespējas radīja reālu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu  2006. un 2007. gadā – līdz pat 2008. gadam.

Bet acīmredzot fakts, ka Latvija bija viena no veiksmīgākajām attīstības valstīm noteiktā laika posmā, radīja strauju lejupslīdi posmā, kad sākās rietumvalstu ekonomikas grūtības.

Es domāju, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij joprojām ir daudz priekšrocības, bet, no otras puses, es arī uzskatu, ka ne visi ir pilnīgi apmierināti ar esošo situāciju.

Ekonomiskā situācija Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī šobrīd ir ļoti smaga.

Pārrunas, kas Latvijai ir bijušas ar Starptautisko Valūtas Fondu, ir novedušas līdz noteiktiem ierobežojumiem, kas Latvijai šobrīd liek spert soļus atpakaļ un ienākumi saraujas – teiksim, valsts sektorā algas drīzāk ir kritušās, nevis cēlušās.

Tas nepārprotami rada virkni problēmu.

Visā šajā laika posmā viena uzņēmējdarbības nozare ir darbojusies salīdzinoši veiksmīgi: tā ir tranzīta uzņēmējdarbības nozare – un es uzsveru šo nozari galvenokārt saistībā ar manu iesaistīšanās šajā jomā.

Latvijas tranzīta uzņēmējdarbības nozarei šobrīd raksturīgs sadalījums dažādos sektoros, ko vada Latvijas ostas.

Naftas tranzīta bizness droši vien joprojām ir vissvarīgākais un sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Ir ļoti skumji, ka kopš 2003. gada naftas cauruļvads, kurš ir ideālā tehniskajā stāvoklī un pa kuru būtu iespējams pievadīt jēlnaftu no Krievijas uz Latvijas ostām, galvenokārt uz Ventspils ostu, šobrīd nestrādā.

Pagātnē man ir bijušas vairākas sarunas ar Krievijas uzņēmējdarbības partneriem, un šķiet, ka jēlnaftas cauruļvada darbības atjaunošana  ir drīzāk politiska problēma.

Jēlnaftas cauruļvads Latvijas ekonomikai ir kaut kas līdzvērtīgs asinsvadam, kas pagaidām ir nobloķēts.

Es ļoti ceru, ka Krievijas ekonomika virzīsies uz to, lai saskatītu šīs jēlnaftas cauruļvada priekšrocības un atsāktu tā izmantošanu.

Ir ļoti grūti noticēt, ka tehniska iekārta, kas maksā vairākus miljardus ASV dolāru, nestrādā dažu politisku problēmu vai sarežģījumu dēļ.

Es uzskatu, ka tā dēvētais lielais darījums attiecībā uz naftas tranzīta biznesu – iespējamā šī biznesa segmenta pārdošana Austrijas ieguldītājam – varētu sniegt svarīgu ieguldījumu jēlnaftas cauruļvada ekspluatācijā.

Es ticu, ka reiz naftas tranzīta bizness nonāks jauna īpašnieka rokās un iesaistītie cilvēki spēs paveikt to, kas līdz šim nav bijis iespējams.

Tādēļ esmu optimistiski noskaņots, ka jēlnaftas cauruļvads atdzims un atkal kļūs par svarīgu un interesantu faktoru Latvijas ekonomikā.

Tas ne tikai atmaksāsies ar Latvijas uzņēmumu maksātajiem nodokļiem, bet arī radīs darba vietas un papildu blakusiedarbības, kas varētu būt ļoti pozitīvas.

Tādējādi mans skatījums uz naftas tranzīta biznesa nākotni ir pozitīvs visos aspektos.

Es vienkārši ticu, ka dažas izmaiņas īpašumtiesībās un vadības struktūrās nesīs labumu.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni

BNN ziņoja par 14 decembris 2010 par plānoto iztukšošanu Latvijas naftas cauruļvada. Šķiet, ka ne tikai LNT, bet arī citas eļļas eksperti jautājumu cauruļvadu iztukšošanu un Vitol Group darbību.

Muitas brokeru asociācijas dibinātājiem, bijušais pirmais ģenerāldirektora vietnieks VID un muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (Kalvis Vītoliņš), liecina, ka cauruļvada naftu varētu būt kontrabandas ar visām no tā izrietošām sekām. LNT un Dr Rūdolfs Meroni, priekšsēdētājs Uzraudzības padomes LNT arī ir pret acitivities Vitol Group par “LatRosTrans” cauruļvadu.

Pilns raksts par šo – un Dr Rūdolfs Meroni viedokli var atrast Baltic News Network angļu valodā.

Tas tiešām ir pārsteidzošs, kas notiek Latvija. Mēs esam ieinteresēti, lai uzzinātu, kā šo jautājumu attīstīsies nākotnē.

BNN ziņoja par 9 Decembris 2010

LNT ir viens no galvenajiem spēlētājiem Latvijas naftas tranzīta tirgū, tāpēc šis viedoklis ir ievērības cienīgs. Interesanti, ka Vitol Group ir paziņojuši, ka atbalsta šīs Latvijas valstij neizdevīgās darbības – naftas izpumpēšanu no cauruļvada.

Kā Dr Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni) – priekšsēdētājs padomes AS “Ventbunkers” skaidro ieguldītāju grupai bija centusies panākt pretinieku investoriem prom no dalības Ģenerālā Asambleja.

Neticami notika Latvija. Pirātu gabals, piemēram, mēs nevaram attēlu “West”.

Saskaņā ar advokāta Dr Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni) aiz šīs darbības masterminds ir Oļegs Stepanovs un Olafs Berķe. Latviešu jurists Mārtiņš Kvēpi atbalstīja šo apšaubāmu rīcību.

Lasīt pilnu rakstu BNN – Baltic News Network.

Rakstu angļu valodā bnn-news.com

Rudolf Meroni pauž pārliecību, ka Māris Gailis ir intereses Lemberga ģimeni. Māris Gailis ir bijušais premjerministrs.

Kā Financenet.lv ziņoja vārdus Māris Gailis un Aivars Lembergs ir minēts kopā vairākkārt pagātnē.

Var būt augsta politiskā personas faktiski izmanto finanšu investoru intereses?

Viens ir uzdot dažus jautājumus par Latvija … … un Dr Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni) var būt atbildes.

Jo Financenet.lv ‘s rakstu varat lasīt tālāk.