Rakstā skaidro, ka:

Lasīt pilnu stāsts šeit:

“Vairs neizbrīna Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru, dažādu ekspertu un atsevišķu Saeimas deputātu histērija nekādā ziņā neķerties klāt brīvostu pārvaldēm, apgalvojot, ka pat simboliska brīvostu pārvalžu iemaksa valsts budžetā sagraušot Latvijas tranzīta nozari. Brīvostu pārvaldes un LTBA vada vieni un tie paši cilvēki, kuri lielā mērā nosaka arī Satiksmes ministrijas un tās pakļautās nozares dienaskārtību un darbību, norāda biedrībā Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika.

Izteiktās bažas par Latvijas tranzīta nozares sagraušanu, BATL pārstāvji komentē šādi: «Nozares konkurētspēju noteikti veicina arī brīvostu pārvalžu uzspiestie, tehnoloģiski dārgākie investīciju projekti, vēlme uz nozares investoru makiem pārnest valsts piederošu hidrotehnisko būvju demontāžas izdevumus un citas brīvostai un pašvaldībai piekrītošas daudzmiljonu izmaksas? Arī tranzīta nozares ģenerēto daudzmiljonu ieņēmumu nekontrolēta ieguldīšana ar nozari nesaistītos projektos (daudzi no kuriem ir bankrotējuši vai atrodas uz bankrota sliekšņa) visnotaļ «pastiprina» tranzīta nozares konkurētspēju. Nozares «izaugsme», protams, nav iedomājama arī bez nozarē investēt vēlošu investoru apspiešanas, kuru ierobežošanā brīvostu pārvaldes tiesvedībās vien ir gatavas tērēt ievērojamu sava budžeta daļu. Un visbeidzot nozari visnotaļ «attīsta» valsts kontroles ziņojumos pieminētie naudas izšķērdības fakti, konkurences padomes neglaimojošie atzinumi, tiesu lēmumi un, protams, skandālos un tiesvedībās ieslīgušās brīvostu amatpersonas, kuru atrašanās amatos nepārprotami signalizē: izvēlieties Latvijas ostas – mēs zināsim, kur likt jūsu naudu.»

…”

Baltic News Network angļu valodā

Baltic News Network latviešu valodā

Baltic News Network krievu valodā

Diena.lv

Kā publicēts 22 Sep 2013 lasām Diena.lv, LA.lv, 10minutes.lv, labz.lv, delfi.lv, tvnet.lv un BNN.lv šādu satraucošu rakstu:

“Biedrība Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) atbalsta Ekonomikas ministrijas ieceri likumdošanas aktos iestrādāt normas, kas no nākamā gada 1.janvāra liktu lielajām Latvijas ostu pārvaldēm daļu no saņemtajiem ienākumiem ieskaitīt valsts budžetā.

«Ne jau brīvostu pārvalžu novēlota aplikšana ar faktiski vienīgo nodokli pasliktinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, bet gan valsts nespēja apturēt brīvostu pārvalžu patvaļu, kuras rezultāts ir interešu konfliktu skandāli, uzrādītās kriminālapsūdzības, izšķērdība, bezatbildīgu investīcijas projektu realizācija un privāto investoru vajāšana. To apliecina dažādi prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kontroles, Konkurences padomes, Eiropas Komisijas, tiesu atzinumi un lēmumi,» portālam BNN norāda BATL.

«Esam pārliecināti, ka Latvijas tranzīta konkurētspēju neizdosies palielināt, neizskaužot brīvostās valdošo patvaļu, atļaujot ostu pārvaldēm bezatlīdzības kārtā operēt ar valsts un pašvaldības aktīviem, nemaksāt nodokļus un brīvi, nekontrolēti rīkoties ar brīvostu ģenerētajiem finanšu resursiem,» uzsver biedrībā.

Tādēļ BATL atbalsta Ekonomikas ministrijas iniciatīvu ostu pārvaldēm daļu no saņemtajiem ienākumiem ieskaitīt valsts budžetā, vienlaicīgi nodrošinoties, ka gaidāmās brīvostu pārvalžu papildus izmaksas netiek pārnestas uz brīvostās strādājošajiem komersantiem. Biedrībā uzskata, ka šāds solis būtu kā signāls Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas veicināšanas virzienā, kas ne tikai papildinātu valsts budžetu, bet liktu brīvostu pārvaldēm pārskatīt līdzšinējo izšķērdīgo dzīvesveidu un līdz šim demonstrēto, investorus atbaidošo attieksmi.

…”

Izlasiet arī latviešu un krievu valodā par BNN ziņu portāls

“Vairāku gadu garumā Ventspils ostas kompānijas saskaras ar sistemātiskiem pārkāpumiem un apzinātu pretdarbību savām biznesa interesēm no Ventspils brīvostas pārvaldes puses, tā BNN atzīst biedrībā Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika.

«Atklāti neracionālas darbības, slēpti un netālredzīgi VBP vadītāju lēmumi, kā arī lēmumu pieņemšanas procedūras novilcināšana nereti nopietni apdraud un turpinās apdraudēt ārvalstu investīcijas Latvijā. Tas pasliktina Latvijas kā uzticama lietišķa partnera reputāciju un nereti kļūst par politisku un ekonomisku Latvijas attiecību pasliktināšanās iemeslu ar Rietumu un Austrumu kaimiņvalstīm.» Tā atklātā vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim, satiksmes ministram Aivim Ronim, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, finanšu ministram Andrim Vilkam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edmundam Sprūdžam un Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietniekam Jānim Vītoliņam biedrības vārdā teic valdes priekšsēdētājs Aivars Gobiņš.

Viņš atzīmē, ka pēdējo desmit gadu laikā Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi un opozīcijā esošie Ventspils pilsētas domes deputāti ir vairākkārt vērsušies Saeimā, pie Prezidenta, ministrijās un citās kompetentās iestādēs ar sūdzībām par VBP vadības nolaidīgo attieksmi pret investoriem. «Tam par pamatu iespējams ir amatpersonu privātās intereses, kas kļuvušas par šķērslis to investoru biznesa attīstībai, kuri netiek pieskaitīti pilsētas varas lojālajiem uzņēmējiem. Vienlaicīgi esam piedāvājuši šīs problēmas risināšanas ieteikumus, kā arī likumu grozījumus, kuri līdz šim diemžēl nav ņemti vērā.»

«Raksturīgi, ka gandrīz visus «nelojālo» uzņēmumu piedāvājumus, lūgumus un iesniegumus, tai skaitā miljoniem vērtus investīciju projektus, VBP valde vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm, nepiedaloties investoru pārstāvjiem, stingrā slepenībā, kas viennozīmīgi liecina par to, ka ostas vadībai ir iemesls slēpt savu dīvaino un nesaprātīgo lēmumu motīvus. Vienlaicīgi VBP nereti izvairās no tikšanās ar investoru pārstāvjiem,» teikts vēstulē.

«Ar nožēlu secinām, ka ilggadīgi destruktīvā VBP pieeja klientu un investoru acīs Ventspils ostu ir padarījusi par nekonsekventu un neprognozējamu biznesa partneri,» atzīst biedrībā.

…”

Lasīt šo angļu rakstu vai krievu Baltijas News Network portālā.

Šajā rakstā publicēts 9 jūnijs 2011 BNN ziņo, ka

“Biedrība Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) brīdina, ka Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) darbības pret AS Ventspils Grain Terminal (VGT) kārtējo reizi rāda, ka Ventspils brīvostas pārvaldes darbā ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas.

AS Ventspils Grain Terminal ir uzņēmums ar 100% Kazahstānas investoru kapitālu, Latvijas Republikai izdevīgs un perspektīvs projekts Kazahstānas Republikas un Latvijas Republikas ekonomiskajā sadarbībā. Šī projekta sekmīga īstenošana kļūtu par norādi arī citu valstu investoriem ieguldīt līdzekļus Latvijas valsts ekonomikā. Jāpiekrīt Ekonomikas ministram Artim Kamparam, kas Ventspils brīvostas pārvaldes rīcību raksturoja ar vārdiem: «bezatbildīga, nesaimnieciska, pretvalstiska», norādīrs BATL paziņojumā.

BATL, kuras biedri ir lielākie Ventspils brīvostā strādājošie uzņēmumi, norāda, ka spiesti samierināties ar Ventspils brīvostas darba metodēm un tās pieņemtajiem, dažādiem uzņēmumiem atšķirīgajiem, ekonomiski nepamatotiem un patvaļīgiem lēmumiem.

BATL uzsver, ka VBP zināmā mērā ir pārvērtusies par šauru cilvēku loku kontrolētu privātu kompāniju, kuras galvenais mērķis, iespējams, vairs nav ostas kopēja attīstība, bet gan «savējo» uzņēmumu pastiprināta atbalstīšana un nevēlamo iespaidošana. Rezultātā, kādreiz slavenā Ventspils brīvosta ir pārvērtusies par ostu, kuru savā attīstībā ir apsteigušas gandrīz visas Baltijas jūras austruma krasta lielās ostas. Ja deviņdesmito gadu vidū Ventspils osta pārkrāva gandrīz tādu pašu kravas apjomu, cik Sankt-Pēterburgas, Tallinas, Rīgas, Liepājas, Klaipēdas ostas kopā, tad šodien katra no tām pārkrauj ievērojami vairāk nekā Ventspils.

Presē izskanējis Ventspils brīvostas pārvaldes viedoklis, ka AS Ventspils Grain Terminal ir saņēmis tādu pašu atbalstu, kā citi investori. BATL apstiprina, ka VGT ir saņēmis atbalstu, bet atbalsts un investīciju projekti tika apstiprināti laikā, kad uzņēmumu AS Ventspils Grain Terminal pastarpināti kontrolēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Pašlaik AS Ventspils Grain Terminal 100% pārstāv Kazahstānas Republikas investori. Toties Ventspils brīvostas pārvalde ar savām darbībām cenšas paralizēt termināla darbu. Tas nav pieņemami ne no labas pārvaldības, ne ostas un Latvijas ekonomikas izaugsmes viedokļa un liecina par iespējamu korupciju visaugstākajā Ventspils brīvostas vadības līmenī, uzskata biedrība.

…”

Lasīt visu rakstu angļu vai BNN latviešu.

Raksti, kas saistīti ar to pašu jautājumu var atrast:

Delfi.lv

News.lv

Riga24.lv

Batl.eu

Nesen pēc spriedumu tiesnesis Melina, kas rada iespaidu, ka

Juridiskā sistēma var ietekmēt pēc vēlēšanās. Melina-ventbunkers-LV-19.03.2013

Lasīt par sevi, ko atkal ar ietekmīgu oligarhu Oļegu Stepanovs

VBU-Melina-RU

Tika panākta. Lemums Centra raj. tiesa 15.03.13 C27251012 copy

2012.gada decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa nāca klajā ar pretlikumīgiem prasības nodrošinājumiem pret diviem bagātākajiem Latvijas uzņēmumiem – Ventbunkers un Latvijas Naftas Tranzīts.
Saskaņā ar viņas lēmumu, kompānijām tika aizliegts veikt jebkādas izmaiņas Uzņēmu reģistrā, ja tām atļauju nebija devuši mazākuma akcionāri – Oļega Stepanova kompānija Topmar, kam pieder 13% Ventbunkers akciju, un Stepanova advokāts Aleksejs Ovods, kam pieder mazāk nekā 1% no Latvijas Naftas Tranzīts akcijām.
Toreiz daudziem radās jautājums, kā tiesnese varējusi lemt par klaji pretlikumīgu prasības nodrošinājumu piemērošanu.
Vēlāk Augstākās tiesas Senāts atzina, ka šādi prasības nodrošinājumi ir pilnīgā pretrunā ar komerciālās tiesvedības praksi. Par šādu lēmumu tika informēta arī tiesnese Meliņa, no kuras tika gaidīta absurdo prasības nodrošinājumu atcelšana. Taču 2013.gada 15.martā Meliņa rīkojās tieši pretēji un atteicās atsaukt savu lēmumu, šādi ignorējot Augstākās tiesas Senātu un apkaunojot Latvijas tiesu sistēmu.
Viņas rīcība skaidri parāda, ka pretlikumīgie prasības nodrošinājumi nav pieņemti kļūdas dēļ, proti, tie vērtējami kā pilnīgi apzinīgs lēmums un pat noziegums. Fakts, ka Meliņa ir Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja, padara situāciju vēl satraucošāku, kārtējo reizi atklājot būtiskus trūkumus Latvijas tiesu sistēmā.

…

http://www.baltic-course.com/eng/energy/?doc=72121

Ir arī latviešu un krievu versija.

English Version.

Raksts tiek publicēts pilnā augumā angļu, latviešu un krievu valodas kā BNN portālu.

Ventspils Tirdzniecības ostai – strauja izaugsme

2012. gada 7.augusts

Rūdolfa Meroni vadītajiem uzņēmumiem pēdējie gadi raksturīgi ar pozitīviem apgrozījuma un peļņas rādītājiem, arī viņš pats tos raksturo kā ļoti veiksmīgus. Turklāt, piemēram, AS Ventbunkers peļņa augusi pat neskatoties uz pārkrauto kravu apjoma samazināšanos.

Rūdolfs Meroni

2010.gadā AS Ventbunkers apgrozījums bija 41,1 miljons latu, salīdzinot ar 36,1 miljonu latu 2009.gadā. Uzņēmuma peļņa 2010.gadā sasniedza 6,7 miljonus latu, salīdzinot ar 3,4 miljoniem latu 2009.gadā.

Pie tam pērn Ventbunkers parakstījis līgumu ar uzņēmumu Mercuria par rekordlielu tarifu – 8,10 eirocentiem par tonnu. Jāpiezīmē, ka Olafa Berķa laikā šie tarifi bija vien aptuveni 2,55 eirocentu apmērā.

Uzņēmuma Baltijas Ekspresis peļņa augusi par 38%, sasniedzot 1,7 miljonus latu tīro peļņu, bet Kālija parka peļņa pirms nodokļu nomaksas un uzkrājumiem bijusi 925 000 latu. Tranzīta nozares kompānijas AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) apgrozījums pērn sasniedzis 26,64 miljonus latu, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010.gadā, kad kompānijas apgrozījums bija 24,31 miljons latu. VTO peļņa pieaugusi par 57% – no 353 171 lata 2010.gadā līdz 554 580 latiem 2011.gadā.

Jāatzīmē gan, ka pērnais gads uzņēmumam Ventbunkers nav beidzies tik veiksmīgi, tādēļ, ka krievu koncerna Lukoil metas firma Litasco bloķējusi termināli un dzelzceļus. Šī iemesla dēļ neizdevās sasniegt iepriekš prognozēto peļņas rādītāju – 11 miljonus latu. Litasco ļaunprātīgā rīcība AS Ventbunkers 2011.gadā radīja 28,19 miljonu latu zaudējumus, tādēļ Meroni vadībā AS Ventbunkers pērnā gada beigās bija sagatavojis prasību pret Litasco par šo zaudējumu piedziņu. Ja šo summu izdotos atgūt, uzņēmuma peļņas rādītāji būtu daudz iespaidīgāki.

Raksts tiek publicēts pilnā augumā angļu, latviešu un krievu valodas kā BNN portālu.

Nemanot, ar vieglu soli, daļējas Ģenerālprokuratūras «svētības» vadīts, šķiet, Aivars Lembergs lēni, bet mērķtiecīgi atgūst varu pār naftas biznesu un resursiem, ar kuru palīdzību atgriezties agrākajās varas pozīcijās.

Tagad, kad Ventspils miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs apstiprināti par AS Ventspils nafta padomes locekļiem, arvien vairāk kuluāros izskan runas, ka Latvijas naftas biznesu ventspilnieki grib pārdot, apejot valsti kā potenciālo Lemberga arestēto daļu īpašnieci.

Neskatoties uz šāda veida shēmām, valstij un kompānijai radītajiem zaudējumiem un iespējai, ka Latvijas valsts naftas uzņēmējdarbība tiks pārpirkta, bažas par Latvijas naftas uzņēmumu likteni un ar to saistīto finanšu nonākšanu Lemberga un Berķa «privātajās kabatās» nav ne mazākajā mērā skārušas Ģenerālprokuratūru.

Kopš 2007.gada sajūsma par cīņu pret korumpētību, kas balstīta uz nelegāliem līdzekļiem naftas tranzīta nozarē, strauji noplakusi. Arī uz politiķiem «temīdas zobens» tik lielu iespaidu vairs neatstāj. Varētu teikt, ka Lemberga pieeja naftas kompāniju līdzekļiem, kas panākta sadarbībā ar Berķi, Skoku, Švecovu un Stepanovu, viltojot dokumentus un inscenējot dažādas sapulces, sniedz lielisku iespēju turpināt korumpēt politiķus un amatpersonas, kurām sirdsapziņa negrauž un maks nekad nav par pilnu.

Lemberga mērķim lieti noder arī uzņēmēja Olafa Berķa veiktā sabiedrisko attiecību kampaņa un veiklā faktu manipulācija, kas met ēnu pār likumīgo AS Ventbunkers vadību.

Vairumā gadījumu, kad tiek stāstīts, kas īsti ir patiesais AS Ventbunkers lielākais akcionārs, tiek noklusēts fakts, ka runa nav vien par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni iesaisti un cīņu par valdes priekšsēdētāja krēslu, bet gan par valsts interesēm.

Izvērtējot notikumus, kā veidojies konflikts starp Lembergu, Berķi un Meroni, jāatzīmē, ka 2005.gada vasarā 100% akcionāru advokātu iecēla par AS Ventbunkers padomes priekšsēdētāju. Jau toreiz akcionāru vidū, šoreiz starp Berķi, Stepanovu, Skoku un Ševcovu no vienas puses un Lembergu – no otras, norisinājās liels konflikts, kā rezultātā Meroni kļuva par vidējo posmu – neitrālo personu – un vēlāk arī par krimināllietā arestēto aktīvu pārvaldītāju.

Lasīt pilnu rakstu BNN.LV – vai BNN-News.com angļu

BNN-Raksti latviešu, krievu, angļu.

Kaut arī smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs aizvadītajā nedēļā medijiem izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka tā dēvētās Londonas tiesas prasītāji «cietuši pilnīgu sakāvi», virkne portāla Pietiek rīcībā nonākušu ar tiesvedību saistītu dokumentu vedina spriest, ka tas, visticamāk, attieksies uz Lembergu pašu. Pret Lembergu un viņa bērniem liecinājis viņa ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Jakobs Hiršbeks (Jakob Hirschbaeck).

Izšķirošo sitienu Lembergam varētu dot jauna tā sauktajā Londonas tiesā – Lielbritānijas Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā sākta tiesvedība, kurā prasītājs ir a/s Latvijas kuģniecība meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar). Šīs prasības ietvaros, kā rāda ar šo tiesvedību saistīti dokumenti, liecinājis Lemberga ārvalstīs paslēpto interešu un īpašumu advokāts Hiršbeks.

Latmar prasība saistīta ar aizdomām par, iespējams, Lemberga vadībā 2008.gadā un 2009.gadā organizētu vismaz piecu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no LK meitasfirmas Latmar. Tieši šīs prasības ietvaros Lembergam, viņa bērniem un vēl virknei ar Lemberga ietekmi saistītām personām ar Londonas tiesas lēmumu uzlikts starptautisks īpašumu aresta orderis kopumā aptuveni deviņu miljonu britu mārciņu apmērā.

Hiršbeks Lemberga, viņa ģimenes un vairāku Lembergam uzticīgu personu ārzonu darījumu «shēmu» organizēšanā iesaistījās ap 2003.gadu. Kā portālam atzinušas vairākas ar Lembergu saistītas personas, Hiršbeks esot uzskatāms par ārvalstu advokātu, kurš kļuva par «jauno» Lemberga uzticības personu pēc tam, kad Šveices advokāts Rūdolfs Meroni Latvijas Ģenerālprokuratūrā sāka sniegt liecības pret Lembergu.

Faktiski noprotams, ka Hiršbeks pēdējos gados bija galvenais ārvalstu advokāts, kas Lemberga uzdevumā kārtojis un organizējis vērienīgus ar ofšoriem saistītus darījumus, lai slēptu Lemberga, viņa bērnu un vairāku viņam pietuvinātu personu patiesās intereses.

Kā liecina vairāki portāla rīcībā nonākušie ar Londonā no jauna celto prasību saistītie dokumenti, Hiršbeks liecībās apstiprinājis gan Lemberga saistību ar 2006.gada oktobrī notikušo, valstij piederošo 38,6% a/s Ventspils nafta (VN) akciju privatizāciju, gan vienošanos un līgumu ar Vitol meitasfirmu Euromin Holdings (Cypros), kas toreiz kļuva par VN akciju īpašnieci, kā arī norādījis uz vairāku ārzonu firmu, uz kurām pārskaitīti no LK piederošas meitasfirmas ar fiktīviem konsultāciju līgumiem izkrāpti vairāk nekā piecu miljoni ASV dolāru, patiesā labuma guvējiem.

Hiršbeka liecības tiek izmantotas jaunā prasībā pret Lembergu, viņa bērniem un vēl virkni personu, ko Augstās Justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā cēlusi LK meitasfirma Latmar. Šī prasība celta par starptautisku krāpniecību, kas saistīta ar nelikumīgu Latmar līdzekļu izņemšanu, ar Lemberga ietekmi saistītajiem bijušajiem LK vadītājiem prettiesiski noslēdzot viltus līgumus sazvērestībā ar ārējām pusēm. Hiršbeks tāpat kā Lembergs un viņa bērni šajā prasībā ir viens no atbildētājiem.

Šis ir jau piektais mēģinājums, kad bēdīgi slavenais Kvēps cenšas nelegāli pārņemt kontroli pār Ventbunkers, kas ir viena no vadošajām naftas tranzīta kompānijām Ventspils ostā.
2011. gada 27. jūnijā, likumīgā Ventbunkers valde sasauca akcionāru sapulci, kam bija jānotiek 2011. gada 20. decembrī un tā arī tika noturēta pēc visiem standartiem. Vairāk nekā 70% akcionāru tika pārstāvēti šajā legālajā akcionāru sapulcē. Rezultāti tika iesniegti Uzņēmumu Reģistram nākamajā dienā.
Taču pēc trīs dienām – 2011. gada 23. decembrī – Mārtiņš Kvēps bija tik drosmīgs, ka uzdrošinājās noturēt vēl vienu Ventbunkers akcionāru sapulci, ko valde nekad nebija sasaukusi. Sapulce tā arī nenotika. Spriežot pēc dalībnieku saraksta, top skaidrs, kā labā Kvēps pūlējās noturēt šo viltus sapulci. Kvēps pārstāvēja uzņēmumu Topmar Baltic Investments, kas pieder Oļegam Stepanovam. Savukārt Jānis Berķis pārstāvēja uzņēmumu Kement, kas pieder Olafam Berķim. Vēl divi uzņēmumi – Steropes un Gyges Limites arī piedalījās šajā sapulcē, lai gan nekad nav bijuši A/S Ventbunkers akcionāri. Tie abi pieder attiecīgi Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam. Taču, visinteresantākais ir tas, ka arī Līga Lemberga, Anrijs Lembergs un Optima Management piedalījās šajā viltotajā akcionāru sapulcē.
Kā zināms, šie trīs akcionāri darbojas Aivara Lemberga interesēs. Tādējādi top vairāk nekā skaidrs, ka tas ir Lembergs, kurš stāv aiz šī rupjā viltojuma.
Šķiet, ka Latvijas biznesa vide aizvien piedzīvo laikus, kad korporatīvas darbības tiek gan viltotas, gan veiktas nelegāli. Spriežot pēc tā, cik viegli Kvēpam izdevies reģistrēt krimināli sodāmus un viltotus dokumentus, šķiet, ka Uzņēmumu Reģistram jebkurš var iesniegt jebko. Tādējādi sabiedrība tiek maldināta par it kā legālām izmaiņām kādā uzņēmuma vadībā. Ventbunkers plāno iesniegt sūdzību atbildīgajām iestādēm, ar cerību, ka Ģenerālprokuratūra iejauksies un centīsies novērst iespēju, ka šādi viltošanas gadījumi atkārtojas arī nākotnē.
Ventbunkers/LNT Preses Centrs: Kvēps rupji vilto kārtējo Ventbunkers akcionāru sapulci; iesaistīts Lembergs

Pirmdien Ventspils tiesā piedzīvotais zaudējums, kad tika noraidīts politiskajos skandālos ierautās apsardzes firmas TM security iesniegtais a/s Kālija parks maksātnespējas pieteikums, firmas amatpersonām draud ar kriminālatbildību. Attiecīgs iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu jau nosūtīts izmeklēšanai Ventspils policijā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Tieši šāda shēma nāk prātā, lasot ziņas presē par Eiropā lielākā minerālmēslojumu pārkraušanas termināla AS „Kālija Parks” iespējamo maksātnespējas pasludināšanu. Lai arī apsargi, kas treniņbikšu vietā valkā solīdus kostīmus, un „bodīte” ar gada apgrozījumu, kas mērāms sešciparu skaitļos, nav gluži iedomājami saistībā ar tādu primitīvu darījumu vešanas shēmu, tomēr rokraksts ir ļoti līdzīgs. Prasību par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu tiesā ir iesniegusi apsardzes firma „TM Security” (uzreiz atzīmēsim, ka tā ir tā pati, kas jau ir likusi par sevi manīt 2010.gadā saistībā ar asa sižeta pilnajiem notikumiem ap AS „Ventbunkers”, kad policijai bija jāneitralizē apsardzes firmas darbinieki, lai ofisā varētu iekļūt likumīgie tranzīta uzņēmuma vadītāji).

No vienkārša cilvēka pozīcijām raugoties, nav lielas starpības kam pieder uzņēmums. Ņemas tur augšā vairāki miljonāri, kas uzsūta viens otram vīrus ar ieročiem un juristus ar mīklainiem formulējumiem. Kāpēc gan lai par to būtu jāsatraucas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem?

Nesteigsimies ar secinājumiem. Reideriskā „uzbrukuma” brīdis AS „Kālija Parks” sakrīt ar laiku, kad tiek slēgti līgumi nākamajam gadam un uzņēmuma sadarbības partneri var ļoti jūtīgi reaģēt uz šāda veida skandāliem. Ja līgumi noslēgti netiks, tad šīs iepriekšminētās mākslīgās provokācijas var izraisīt reālu uzņēmuma bankrotu, un tad ap 200 uzņēmuma darbinieku un virkne mazo uzņēmumu, kas apkalpo terminālu, var palikt bez darba. Ventspils pilsētai tas būtu nepatīkami, taču ne katastrofāli, taču citādāk ir ar Latvijas tranzīta nozari kopumā.

Tieši Latvijas kā uzticamas un drošas tranzītvalsts reputācija var ciest visvairāk. Valsti, kurā necila apsardzes firma var nesodīti paralizēt darbu vienā no nozares lielākajiem uzņēmumiem, kur reiderisms kļūst par izdevīgu uzņēmējdarbības veidu, savukārt, darījumu noslēgšanā un īpašumu pārdalē aktīvi piedalās kamuflāžā tērpušies vīri, diezin vai var ieteikt kā vietu uzņēmējdarbības veikšanai.  Minerālmēslojumu ražotājiem no Krievijas izvēles iespējas ir lielas – blakus ir gan Lietuvas, gan Igaunijas ostas,  arī viņu pašmāju ostas labprāt pārvilinātu kravu plūsmas pie sevis. Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums pēdējo desmit gadu laikā pietiekami labi ilustrē ostu starpā valdošo konkurenci.

Ja kriminālo rēķinu kārtošanas laikā kritīs viens no lielākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem, tad var sākties ķēdes reakcija un tam sekos arī citi. Šādā gadījumā, tā nebūs vairs vienas pilsētas vai nozares, bet gan visas valsts mēroga problēma. Vai to saprot tie, kas šodien cenšas ierosināt AS „Kālija Parks” maksātnespēju? Esmu pārliecināts, ka saprot, turklāt labāk par mums visiem! Taču viņiem ir svarīgāk iegūt varu sagruvuša biznesa atliekās nevis ļaut tam normāli strādāt, esot citu rokās!

BNN reports today as follows on a new case of strange proceedings in Latvia:

A few days ago BNN reported that «Kālija parks», a most profitable and one of the largest organic fertilizer processing terminals in the world, is being bushed to the borders of bankruptcy by «TM SECURITY» security firm. BNN’s assessment of this most complicated situation is now backed up by the official press release from «Kālija parks».

We present it in complete form here:

Last week media channels presented information about the insolvency of «Kālija parks». This allegation was based on the lawsuit against «Kālija parks», by «TM Security». The latter claims that «Kālija parks» is indeed approaching bankruptcy, because of their failure to pay for «TM Security» so called “provided security services” on the sum of 154 331.53 LVL.

The management of «Kālija parks» are convinced that «TM Security» are making serious steps in destroying our company’s reputation and completely stopping our company from operating in the future. Furthermore it seems like they are attempting to assume control, their every action so far indicates just that:

The suitor’s mixed reputation because of the so called «transit wars» that is associated with their protection of «Ventbunkers» and direct link to the ex-management of «Kālija parks».

The unreasonable sum of penalty fees that cannot be explained in any sane way.

«TM Security» complete and utter refusal to negotiate and or reason in court in order to resolve the fight over their security services

Perfect timing – the period of raw material supplier negotiation campaign for the next year. A time when any bad publicity, especially about bankruptcy, for «Kālija parks» made in press would have catastrophic consequences for their reputation, and in turn financial problems.

The developing situation is doubly unpleasant considering that the contract with «TM Security» on behalf of «Kālija parks» was signed by people who had no right of signature, this fact was proven to be true by the decision of Ventspils court during the review of the case № С40122210 on 07.04.2011. So this means that the contract is in fact, illegitimate and void.

It is worth mentioning that after hard years of work and despite the economic crisis and changes in the terminal’s partnership structure, we are working with good profitability and are confidently working our way to the future. We have good conditions for increasing our goods turnover as well as upgrading our terminal. With all this going on we cannot be distracted by «TM Security» biased tactics. We value any probable loses both in terms of reputation and finances «Kālija parks» could suffer regardless of the court’s decision. And we are hope that the outcome will prove to be detrimental to Europe’s second largest organic fertilizer transit terminal.

We sincerely hope that the people behind this affair fully comprehend the possible consequences of their actions both for the reputation of our company and the field of transit business in Latvia as a whole, as well as the possible consequences for «TM Security» as a result of their actions.

TheVentspils court hearing of the «Kālija parks» insolvency case is scheduled to be on the 8th of December. And the court’s decision on this matter would become an indicator of the level of civility in leading a business in the country – a member of the EU. We are confident, because raider takeover attempts, a spectacle that has not been seen in Latvia for quite some time, is already being associated with the name «Ventspils», and should be prevented swiftly and mercilessly.

We put our hopes in an interference of the relevant government bodies specifically the law enforcement whose actions would prove to be both effective and in accordance with the country’s legal system. It is time to put an end to these inadequate actions against transit enterprises in Ventspils!

Sūdzību ZAP 11. novembrī iesniegusi AS Kālija parks, uzskatot, ka Kvēps 2010. gada aprīlī, uzdodoties par uzņēmuma interešu pārstāvi, viltus ceļā panācis, lai Kālija parka vadība paraksta tai neizdevīgu līgumu ar apsardzes firmu TM security. Pamatojoties uz šī līguma neizdevīgajiem nosacījumiem, TM security pašlaik pieprasījusi Ventspils tranzītuzņēmuma maksātnespēju. Kālija parkam esot pierādījumi, ka Kvēps atrodas interešu konfliktā, jo vienlaikus pārstāv arī TM security.

Stāsta aizsākums meklējams 2010. gada aprīlī, kad Kālija parks izslīdēja no Ventspils miljonāra Oļega Stepanova rokām un kontroli tajā pārņēma Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam sekoja mēģinājums to noturēt, izmantojot apsardzes firmas TM security palīdzību, kā tas bija noticis jau AS Ventbunkers gadījumā.

Ar Stepanova interešu aizstavību saistītais Kvēps, kurš tobrīd pārstāvēja AS Kālija parks vairākuma akcionārus, uzņēmuma menedžmentu pierunājis parakstīt līgumu ar apsardzes firmu TM security. Kvēps solījis, ka līgums būs spēkā tikai vienu dienu uz akcionāru sapulces laiku, kam nepieciešama apsardze, bet pēc tam šis līgums tiks iznīcināts. Faktiski līgums turpināja darboties, un TM security apsargi fiziski turpināja atrasties Kālija parka teritorijā, lai gan uzņēmuma vadība tam pretojusies. Kvēpa sastādītajā līgumā ietverts nosacījums, ka Kālija parkam par katru nokavēto maksājuma dienu jāmaksā līgumsods 25% apmērā no visas nokavētās maksājuma summas. Tāpat līguma laušanas gadījumā Kālija parkam šai apsardzes firmai jāsamaksā 100 000 latu liela kompensācija.

Ne tikai šie Kvēpa sastādītā līguma drastiskie nosacījumi Kālija parkam liek apgalvot, ka zvērināts advokāts faktiski darbojies otras līgumslēdzējas puses interesēs. „No SIA TM security sniegtās atbildes pārrunās ar AS Kālija parks par līguma pārtraukšanu, ka „Kvēpa kungs visu nokārtos”, kā arī no līguma drastiskajiem nosacījumiem attiecībā pret Sabiedrību ir nepārprotami secināms, ka M. Kvēps darbojās SIA TM security interesēs, ne tikai ignorējot AS Kālija parks intereses, bet arī pieļaujot savā profesionālajā darbībā interešu konfliktu,” norādīts AS Kālija parks sūdzībā ZAP. Runa ir par TM security valdes locekļa Mareka Varneļa izteicieniem pārrunu laikā ar Kālija parka vadību. Varnelis izvairījies no jautājumu risināšanas, apgalvojot, ka „visu nokārtos Kvēpa kungs”.

„2010. gads 29. aprīlī M. Kvēps tika uztverts kā zvērināts advokāts, kas darbojas tieši AS Kālija parks interesēs un tieši sabiedrībai, nevis SIA TM security sniedz juridisko palīdzību. Tikai vēlāk atklājās, ka M. Kvēps, izmantojot uzticību, realizējot kādas citas personas intereses, AS Kālija parks sniedz maldinošu un nepatiesu informāciju, lai tās valdes locekļi rīkotos, pirmkārt, nepārbaudot M. Kvēpa apgalvoto, otrkārt, rīkotos tieši šo trešo, M. Kvēpa pārstāvēto personu interesēs, pretēji Sabiedrības interesēm,” teikts sūdzībā, kuru otrdien skatīs ZAP.

Sudzības iesniedzēji uzskata, ka Kvēps „sava profesionālajā darbībā neievēro ētikas pamatprincipus, kas ne tikai apkauno viņu pašu, bet met neuzticības ēnu uz advokātu profesiju vispār. Tādēļ ZAP lūgts uzsākt pret Kvēpu disciplinārlietu „sakarā ar būtiskiem, tīšiem un rupjiem ētikas normu pārkāpumiem profesionālajā darbībā”. Kālija parks aicina ZAP atstādināt Kvēpu no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas, kas būtu samērīgi, ņemot vērā, ka par Kvēpam inkriminētajiem pārkāpumiem iespējams piespriest arī bargāko sodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām.

BNN paplašina savu darbību Latvijā

25.08.2011

Austrijas ziņu aģentūra Baltic News Network GmbH, Vīne (BNN) ienāca Baltijas plašsaziņas līdzekļu tirgū 2010. gadā. BNN no Vīnes vada interneta portālu Baltic News Network (bnn-news.com, bnn.lv, bnn-news.ru). BNN ir unikāls neatkarīgs ziņu avots, kas sniedz informāciju par politiku un uzņēmējdarbību Baltijas reģionā. Ziņas tiek vienlaikus publicētas latviešu, krievu un angļu valodā. Tas ir vienīgais šāda veida ziņu portāls. Pašlaik tiek gatavota BNN versija vācu valodā. Freds Cimmers – Baltic News Network dibinātājs
un galvenais redaktors – uzskata, ka Austrumeiropai un Krievijai trūkst objektīva
neatkarīga informācijas avota, kas sniegtu ziņas par politiskajiem, tautsaimniecības un sociālajiem jautājumiem Baltijas valstīs.

Lai sasniegtu šo mērķi, BNN uzaicināja žurnālistu Gregoriju Zubarevu pievienoties BNN atbalsta grupai. Zubarevs ir profesionāls jurists un ir ieguvis plašu starptautisku atzinību kā
Latvijas politikas analītiķis, ārštata žurnālists, autors, TV un radio moderators. Zubarevs ir iecelts par SIA “Media Support” (MS) vadītāju. Bez tam Zubarevs ir
BNN redkolēģijas loceklis.

SIA “Media Support” ir BNN meitasuzņēmums, kura uzdevums ir sagatavot analītiskos materiālus un veikt neatkarīgus žurnālistu pētījumus Baltijas reģionā. Bez tam tas sniedz vairākiem klientiem plašsaziņas līdzekļu jomas speciālista pakalpojumus.

Kontaktinformācija:
Tālrunis:+371 20275090
e-pasts:pressrelease@bnn-news.com

Šī gada 27. jūlijā, VN akcionāru sapulcē tikusi ievēlēta pilnīgi jauna padome un tas noticis pilnīgi bez nekāda iepriekšēja paziņojuma. Vitol vadība ar nolūku slēpusi faktu, ka ir plānots ievēlēt jaunu padomi un arī LNT ticis turēts pilnīgā neziņā. LNT uzskata, ka nepaziņot, ka tiek ievēlēta jauna padome, ir bijis ļoti negodīgs solis no VN puses.

Tas, ka tiek plānots ievēlēt jaunu padomi tika izziņots tikai pēc akcināru sapulces sākuma, tādējādi LNT bija spiests saņemt formālu piekrišanu no saviem VN padomes locekļu kandidātiem burtiski dažu minūšu laikā, citādi tie tiktu izslēgti to padomes. Taču tik īsā laikā, LNT nevarēja tās saņemt no kandidātiem, kas atradās ārpus Latvijas, un tieši šī iemesla dēļ, Deivids Šlafs (David Schlaff) un Maikls Hasons (Michael Hason) netika pārvēlēti amatos.

Minēto iemeslu dēļ un, lai izlabotu šo pārpratumu,  LNT plāno sasaukt jaunu akcionāru sapulci, cik vien drīz iespējams.

“Neticami, cik ātri angļi ir pārņēmuši tās pašas “netīrās metodes”, ko izmantoja iepriekšējā VN vadība. Šāda rīcība nav angļu biznesmeņu cienīga,” uzskata LNT padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni).

Tāpat arī R. Meroni norāda, ka darījums ar Šlafa kungu viennozīmīgi tiks turpināts, un pašreiz tas atrodas ļoti interesantā posmā, jo tā ir vienīgā iespēja kā ieviest kārtību Ventspils naftas tranzīta biznesā.

“Ja Ventbunkeram būtu tikai viens īpašnieks, tas būtu vislabāk Latvijas ekonomikai. Kā jau iepriekš esmu teicis, šādi darījumi prasa diezgan ilgu laiku. Mūsu gadījumā – īpaši daudz laika, jo akcionāru struktūra šajās kompānijās ir ļoti komplicēta,” uzsver R. Meroni.

PDF: LNT press release 2011 07 28

END

Biedrības “BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA” paziņojums

Biedrība “BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA” (BATL) brīdina, ka Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) darbības pret AS “Ventspils Grain Terminal” (VGT) kārtējo reizi rāda, ka Ventspils brīvostas pārvaldes darbā ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas. AS “Ventspils Grain Terminal” ir uzņēmums ar 100% Kazahstānas investoru kapitālu, Latvijas Republikai izdevīgs un perspektīvs projekts Kazahstānas Republikas un Latvijas Republikas ekonomiskajā sadarbībā. Šī projekta sekmīga īstenošana kļūtu par norādi arī citu valstu investoriem ieguldīt līdzekļus Latvijas valsts ekonomikā. Jāpiekrīt Ekonomikas ministram Artim Kamparam, kas Ventspils brīvostas pārvaldes rīcību raksturoja ar vārdiem: “bezatbildīga, nesaimnieciska, pretvalstiska”.

BATL, kuras biedri ir lielākie Ventspils brīvostā strādājošie uzņēmumi, norāda, ka spiesti samierināties ar Ventspils brīvostas darba metodēm un tās pieņemtajiem, dažādiem uzņēmumiem atšķirīgajiem, ekonomiski nepamatotiem un patvaļīgiem lēmumiem. VBP zināmā mērā ir pārvērtusies par šauru cilvēku loku kontrolētu privātu kompāniju, kuras galvenais mērķis, iespējams, vairs nav ostas kopēja attīstība, bet gan “savējo” uzņēmumu pastiprināta atbalstīšana un nevēlamo iespaidošana. Rezultātā, kādreiz slavenā Ventspils brīvosta ir pārvērtusies par ostu, kuru savā attīstībā ir apsteigušas gandrīz visas Baltijas jūras austruma krasta lielās ostas. Ja deviņdesmito gadu vidū Ventspils osta pārkrāva gandrīz tādu pašu kravas apjomu, cik Sankt-Pēterburgas, Tallinas, Rīgas, Liepājas, Klaipēdas ostas kopā, tad šodien katra no tām pārkrauj ievērojami vairāk nekā Ventspils.

Presē izskanēja Ventspils brīvostas pārvaldes viedoklis, ka AS “Ventspils Grain Terminal” ir saņēmis tādu pašu atbalstu, kā citi investori. BATL apstiprina, ka VGT ir saņēmis atbalstu, bet atbalsts un investīciju projekti tika apstiprināti laikā, kad uzņēmumu AS “Ventspils Grain Terminal” pastarpināti kontrolēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Pašlaik AS “Ventspils Grain Terminal” 100% pārstāv Kazahstānas Republikas investori. Toties Ventspils brīvostas pārvalde ar savām darbībām cenšas paralizēt termināla darbu. Tas nav pieņemami ne no labas pārvaldības, ne ostas un Latvijas ekonomikas izaugsmes viedokļa un liecina par iespējamu korupciju visaugstākajā Ventspils brīvostas vadības līmenī.

Ventspils brīvostā ir nepieciešama tieša valsts iejaukšanās. Notiekošais vislielākā mērā ir valsts atbildības un starptautiskā prestiža lieta.
Līdz ar to BATL vēršas pie LR Saeimas un LR Ministru kabineta ar lūgumu par Ventspils brīvostas regulējošo likumu un normatīvo aktu sakārtošanu:
– novērst tiesājamu personu atrašanos brīvostas valdes sastāvā, jo šāds fakts pats par sevi degradē investīciju klimatu;
– pārskatīt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes ievēlēšanas, atsaukšanas un valdes locekļu pilnvaru mehānismus;
– padarīt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēdes, lēmumus un tajos izskatāmos dokumentus pieejamus tās dibinātāja un uzraudzības institūciju augstākajiem pārstāvjiem;
– aizliegt aizmuguriski pieņemtu lēmumu iespējamību utt.

Noslēgumā BATL vēlreiz norāda, ka graudu termināla piemērs norāda uz Kazahstānas Republikas (Republic of Kazakhstan) investoru mērķtiecīgu darbības ierobežošanu Latvijas Republikā. Tas gan ir tikai viens no pēdējā laika Ventspils brīvostas pārvaldes darbības piemēriem. Neatrisināta ir situācija ar VBP izvēlēto, nezināmo un šaubīgo investoru, kā vārdā ir paredzēta vērienīga Ventspils mežu zemju degradācija. Nav arī skaidrs, kāpēc VBP atsakās rīkot atklātu konkursu uz jaunceļamā sauskravas termināla operatora vietu, kas pēc mūsu rīcībā esošās informācijas ir viens no nosacījumiem, lai infrastruktūras izveidošanai piesaistītu Eiropas fondu finansējumu vairāku desmitu miljonu apmērā.

Biedrības “BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA” viedoklim pievienojas AS “VENTBUNKERS”; AS “VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA”; AS “KĀLIJA PARKS”; AS “BALTIJAS EKSPRESIS”, SIA “iLink”; SIA “Ostas Flote” un vēl citas Ventspilī strādājošas kompānijas.

Biedrības BATL
Valdes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns

Papildu informācija:
Gaļina Moločkova
“Baltijas Asociācija – “Transports un Loģistika””
Tālr: +371 67854075
Fakss: +371 67854070
Preses relīze LETA

Vairāk rakstu par šo tēmu var atrast

Latvijā: BALT: Ventspils brīvostas pārvalde lobē savus uzņēmumus, nevis valsts intereses

Krievu: BATL: правление Вентспилсского порта лоббирует свои интересы

Angļu: BATL – Ventspils Free Port lobbies its companies instead of Latvia’s interests

Šī gada 9. februārī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis sasauca visas konfliktā iesaistītās puses uz ārkārtas sanāksmi. Sanāksme tika sasaukta, lai rastu risinājumu problēmām ap 1700 dzelzceļa cisternām, kas pildītas ar Lukoil meitas kompānijas Litasco mazutu, un jau ilgstoši bloķē Latvijas dzelzceļa sistēmas darbību.

Sanāksmē, kas notika Satiksmes ministrijā, piedalījās pārstāvji no ministrijas, Latvijas dzelzceļa (LDz), muitas, AS Ventbunkers un Litasco. Visām pusēm bija jārod risinājums ārkārtas situācijai uz dzelzceļa, kas radusies dēļ jau minētajām 1700 Litasco dzelzceļa cisternām. Tajās kopumā iepildīti aptuveni 100 tūkstoši metrisko tonnu (MT) mazuta. 24. decembrī, bez jebkāda iemesla, Litasco nolēma nepieņemt pārkraušanai aptuveni 100 tūkstošus metrisko tonnu mazuta no AS Ventbunkers uzpildīšanas iekārtām.

viss paziņojums presei par PDF failu: 20110214-Ventbunkers press release

Nerimstās skandāls ap Lukoil meitas kompāniju Litasco, kas jau ilgāku laiku bloķē Latvijas tranzīta termināli Ventbunkers, atsakoties pieņemt kravu, kas šobrīd glabājas terminālī.

Tādējādi Latvijas tranzīts ir apdraudēts, jo izveidojies sastrēgums ar dzelzceļa vagoniem, bet kravas pārkraut nav iespējams, jo terminālis ir pārpildīts.
Lai situāciju atrisinātu, Ventbunkers tagad plāno lūgt pat valdības palīdzību, raksta portāls bnn.lv.

Lasīt pilnu rakstu BNN

Dr Rūdolfs Meroni

Nozare.info ziņojumi viņu rakstu par starp Ventbunkers un LITASCO cīņa – citējot Dr Rudolf Meroni.

Nozare.info ziņo par savdabīgu situāciju saistībā ar Ventbunkers (VBU) un Krievijas naftas gigantu Lukoil. Lukoil (jeb viņu meitas kompānija Litasco) cenšas piespiest VBU parakstīt jaunu līgumu, nepieņemot terminalī noglabātās kravas, un bloķējot iespēju pārkraut citu klientu kravas. Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni), Ventbunkers padomes priekšsēdētājs sola pret to cīnīties.

Lasīt pilnu rakstu latviešu valodā.

Dr Rūdolfs Meroni

Pavasarī 1992 swiss advokāts Dr Rūdolfs Meroni vadīja konferenci kas Waidring (Austrija). Konferenci sponsered ar McGeorge Juridiskā fakultāte.

Šajā konferencē ziņojums ir publicēts angļu valodā valoda, kas tagad ir pieejams ar šādu virsrakstu:

Bankers ‘Atbildība – risku un līdzekļu

Redaktori: Dennis Campbell, Rudolf Meroni (Dr Rūdolfs Meroni)

Publicēts 1993 Kluwer likumu un nodokļu Publishers Deventer,Boston.
Angļu valodā.

Brošēta grāmata: 452 lapas
Izdevējs: Springer, 1 izdevums (22 jūlijs 1993)
Valoda: Angļu
ISBN-10: 9065447385
ISBN-13: 978-9065447388
Produktu Izmēri: 9.5 x 6.5 x 1 cm
Piegāde Svars: 1,9 £

Anotācija:

Šī publikācija uzskata banku atbildību, apdrošinot pret riskiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļus
vairākās valstīs: Kanāda, Čīle, Dānija, Nīderlande, Anglija, Velsa, Somija, Īrija, Vācija, Itālija, Argentīna, Austrālija, Austrija, Beļģija, Luksemburga, Norvēģija, Nigērija, Singapūra, Spānija, Zviedrija,Šveice un Amerikas Savienotās Valstis.

• Amazon.de
• Dr Rūdolfs Meroni grāmatas par Amazon.de
• Amazon.co.uk
• Allbookstores
• Betterworldbooks

Ventbunkers presei January 17, 2011:

* Biznesa ētika Lukoil gaumē: Litasco nespēja pārkraut dīzeļdegvielu no Ventbunkers termināļa radījusi lielus postījumus Latvijas dzelzceļam.
Litasco (Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitas uzņēmums) lēmums nepieņemt vairāk nekā 120 tūkstošus metrtonnas (mt) kompānijas mazuta, kas uzglabāti Ventbunkers (VBU) termināļa rezervuāros, rada nopietnas problēmas gan VBU, gan Latvijas dzelzceļam (LDz).

Pilna izlaidumi:
Angļu valodā: 20110117 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Latviešu: 20110117 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats

Ventbunkers izlaidums par 18 janvāris 2011:

* Rudolfs Meroni: AS Ventbunkers nevar pieņemt Lukoil/Litasco piekopto šantāžas taktiku
Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī. Tādējādi tiek …

Pilna izlaidumi:
Angļu valodā: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Latviešu: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats
Krievu: 20110118 Ventbunkers Rudolf Meroni – Preses apskats

Ventbunkers izlaidums par 20 janvāris 2011

* Rūdolfs Meroni: Litasco sāk pietrūkt laika. Ventbunkers saglabās degvielas krasta.
Litasco (meitas LUKOIL) ir nelegāli bloķēšana / s Ventbunkers “(VBU) termināļu iekārtām, mēģinot nelikumīgi spēku VBU parakstīt mazuta pārkraušanas līgumu par 2011. (Šīs darbības attiecas arī uz Olafs Berķis un viņa iespējamo iesaistīšanos nelegālās ienākumu …)

Full release:
Angļu valodā: 20110120 Ventbunkers Dr Rudolf Meroni presei

Visi minētie izlaidumi izplatīja preses dienestiem AS “Ventbunkers”.

Title: “Laika nav daudz Litasco Ventbunkers mazutu ir ārzonas biznesa ..”

Dr Rudolf Meroni priekšsēdētājs Uzraudzības padomes AS “Ventbunkers” ir noteikts: “Neviens uzņēmums, nav svarīgi, cik liels un spēcīgs tas būtu, var tiesības no visvairāk ienesīgs bizness kādu paralizētu nozarēm Latvija.” LITASCO, nekā mēģinot bloķēt plūsmu naftas – neatbalsta to naftas tvertnes Ventbunkers.

Par personu, šādu video pieejama Youtube Ventbunkers AS:

Rūdolfs Meroni: Kā Dr Rudolf Meroni nonāktu Ventspils naftas tranzīta uzņēmumu

Rūdolfs Meroni: Kā Dr Rudolf Meroni kļuva turētājbankas naftas biznesa akcijām

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni: Ventbunkers nelegālās sistēmas

Rūdolfs Meroni: Rudolf Meroni rūpējas par Ļvova par aktīviem

Rūdolfs Meroni: Rudolf Meroni par iespējamo darījumu ar ieguldītāju mīkstais

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni par Vitol latvieši un kuģniecība

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni Ventspils biznesa prakses

Rūdolfs Meroni: Dr Rudolf Meroni par Latvija Eiropas Savienībā

Ev. Lasīt arī: Dr. Rudolf Meroni

Presei arī norādīts, ka “vēl mēģinās Litasco Ventbunkers darbību, atsakoties atcelt bloku kuģa Ventspils ostā vairāk nekā 120,000 naftas produktu tonnas saglabāti VBU sūtīt termināli.”

Tas ir pārsteidzošs, kas notiek ar Latvija. Vēl vairāk pārsteidzošs, ko krievi mēģina darīt -, iedarbojoties ar LUKOIL / LITASCO uzņēmumiem.

Presei minēts arī, iespējams, iesaistoties OLAF Berķis dīvaina šajā situācijā.

Rudolf Meroni anounce šajā paziņojumā presei, ka “Ventbunkers” plāno LITASCO piekrastes naftas biznesu savā tvertnēs skaidrs.Tas būs nepieciešams atsākt plūsmu eļļas jauno Ventbunkers kuģniecības termināliem.

Jautājums ir – kādu ietekmi tas möglicherweiseauf naftas piegādes uz Eiropas Kopienu kopumā.

Lasīt paziņojumu presei Ventbunkers Pressbox. Šeit kā PDF: Rudolf Meroni: Litasco darbojas no ….

Šķiet, ka Krievijas LITASCO uzņēmums cenšas bloķēt eļļas plūsma no Krievijas uz Eiropas Savienību.

Lasīt šādi panti:

Ventbunkers turēt “Litasco” degvielas eļļa tankkuģis – lasīt rakstu

VENTBUNKERS apstājies bizness – lasīt rakstu

dīvaini, kas LITASCO mēģina darīt Ventbunkers naftas tranzīta biznesu.

Ventasbalss ziņo, ka: Pērn 24.decembrī, pēc “Litasco” pavēles, kuģis “Celtic Sea” esot atteicies ienākt Ventspils ostā, lai kuģī tiktu pārkrauts “Litasco” piederošais mazuts. Šis incidents sakrītot ar datumu, kad “Ventbunkers” noslēdzis jaunu līgumu ar jaunu klientu, kas ir “Litasco” konkurents.

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs – izskaidro, kā viņam nācās cīnīties pret nelikumīgajām mahinācijām, kurās centās iesaistīt uzņēmumu.

Rūdolfs Meroni izskaidro, kādā veidā fakts, ka uzņēmums izmanto  negodīgas priekšrocības, nodara lielus zaudējumus uzņēmējdarbībai.

Jautājumu
Aizsargājot visu akcionāru interešu vienlīdzību:
– vai tas ir grūts uzdevums?
– kā Jūs to paveicat?

Atbildēt
Jā, zināmā mērā var teikt, ka nav viegli panākt, lai visi būtu apmierināti.

Patiesībā var teikt, ka reizēm tas ir ļoti grūti.

No otras puses, es uzskatu, ka visu interesēs ir, lai uzņēmums tiktu vadīts caurskatāmi un godīgi un visa uzņēmējdarbība tiktu veikta oficiāli.

Tas ir visu akcionāru interesēs, un tas ir nodokļu iekasētājas valsts interesēs,

Mana problēma bija tā, ka daudzās jomās man nācās cīnīties pret to uzņēmumu daļu īpašnieku nelikumīgajām mahinācijām, kuri mēģināja iegūt šiem uzņēmumiem negodīgas priekšrocības.

Tātad mans galvenais mērķis ir cīnīties pret šādām mahinācijām un es centīšos turpināt to darīt arī nākotnē.

Esmu to darījis arī agrāk un uzskatu, ka dažos gadījumos esmu sasniedzis diezgan ievērojamus rezultātus, bet ceru uz vēl lielāku veiksmi nākotnē.

Noskatīties šo video Youtube

video displeji apraksts, kurā teikts: “Dr Rudolf Meroni, priekšsēdētājsuzraudzības padomē AS “Ventbunkers”
par vēsturi, iesaistoties dažādās Ventspils uzņēmumos.
Turklāt Rudolf Meroni izskaidro viņa lomu akcionāriem
un viņa pašreizējo stāvokli AS “Ventbunkers”. http://www.ventbunkers.lv/ “.

Pārsteidzošs – kā lietas notiek Ventspilī – un kā šī Šveices advokāta kļuva par tiknozīmīgu skaitli šaha par Latvijas naftas tranzīta biznesu.

Jūs varat apmeklēt “Ventbunkers Youtube kanālu, lai saņemtu jaunākos video.

LITASCO ir meitas LUKOIL.

Rakstā stāsta par situāciju Latvijas sabiedrības Ventbunkers tiesības tagad. Liels Krievijas naftas produktu tirdzniecības uzņēmums Litasco (meitas LUKOIL) cenšas piespiest VBU uz parakstot jaunu pakalpojumu līgumu 2011, atsakoties atcelt degvielas.

Ventbunkers cīnās pret to. priekšsēdētājs Ventbunkers uzraudzības padomes Dr Rudolf Meroni informē, ka Litasco ļoti labi zina, ka, ja tie neņem piegādi to degvielas, tas rada haotiska situāciju VBU, Latvijas dzelzceļš un Ventbunkers jauns klients. Uzņēmums strādā pie risinājumiem, par šo situāciju.

Lasīt pilnu rakstu Baltic-Course.

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers”  padomes priekšsēdētājs – izskaidro savu noteiktu Aivara Lemberga ģimenes aktīvu glabātāja lomu.

Dr. Rūdolfs Meroni sniedz sīkāku informāciju par uzbrukumiem uzņēmuma interesēm.

Jautājumu
Grūtības un motivācija:
– kāda ir jūsu motivācija?
– kādi ir jūsu mērķi?

Atbildēt
Pēdējo 18 mēnešu laikā esam piedzīvojuši diezgan daudz sarežģītu situāciju: esam pieredzējuši, ka tiek noturētas nelikumīgas uzņēmuma “Ventbunkers” akcionāru sapulces.

Ļoti līdzīgas nelikumīgas akcionāru sapulces tika noturētas Ventspils Tirdzniecības ostā, kā arī uzņēmumā “Kālija Parks”.

Tādējādi praktiski visos galvenajos uzņēmumos, kuros man kā valsts ieceltajam glabātājam – arestēto Lemberga ģimenes aktīvu uzraugam – vajadzēja aizsargāt uzņēmējdarbības intereses.

Visās šajās jomās esmu pieredzējis uzbrukumus no dažādām pusēm.

Tas nav patīkami, bet es joprojām uzskatu, ka …

Es ir ticu justīcijai un tiesas procesam.

Mēs vienmēr esam uzsākuši nepieciešamās procesuālās darbības, lai vērstos pret tādiem uzbrukumiem.

Es ceru, ka nākotnē atkal sasniegsim stāvokli, kad šādi pasākumi vairs nebūs nepieciešami.

Noskatīties šo video Youtube

Dr. Rūdolfs Meroni, AS “Ventbunkers”  padomes priekšsēdētājs par savu iesaistīšanos dažādos Ventspils uzņēmumos.

Turklāt Rūdolfs Meroni izskaidro savu lomu akcionāriem un savu pašreizējo stāvokli AS “Ventbunkers”.

Jautājumu
Kā Jūs iesaistījāties Ventspils tranzīta biznesā?

Kāds sākumā bija jūsu amats?

Atbildēt
Tas tiešām ir diezgan interesants un garš stāsts, bet centīšos to saīsināt:

Es sāku strādāt kopā ar cilvēkiem, kuriem bija uzņēmējdarbības intereses Ventspilī, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.

Vairāki akcionāri uzaicināja mani palīdzēt viņiem izveidot starptautiskas kontrolakciju sabiedrības.

Kopumā var teikt, ka ilgu laiku es biju saistīts vienīgi ar kontrolakciju sabiedrībām, kurām bija līdzdalības tiesības un kuras bija veikušas ieguldījumus Ventspils ostā.

Šis stāvoklis mainījās ap 2005./2006. gadu.

2005./2006. gadā sākās dažas problēmas starp dažādām akcionāru grupām, tām bija grūtības panākt savstarpēju vienošanos, un tad mani uzaicināja kļūt par AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētāju. Šī akciju sabiedrība ir lielākā un nozīmīgākā Ventspils naftas tranzīta biznesa kontrolakciju sabiedrība un operatore.

Toreiz 100% akcionāru – visi akcionāri – uzaicināja mani rīkoties kā galvenajai  neitrālajai personai, kura palīdz  pieņemt lēmumus gadījumos, kad pastāv dažādas grupas ar vienādu juridisko spēku: rodoties grūtībām, man vajadzēja novērtēt situāciju no uzņēmējdarbības viedokļa un palīdzēt viņiem pieņemt lēmumus.

Kad es kļuvu par “Ventbunkera” padomes priekšsēdētāju, mana loma mainījās un es, protams, ieguvu  dziļāku ieskatu ikdienas darbībā. Pirms tam es biju saistīts galvenokārt ar ieguldījumiem un akcionāru interešu aspektiem.

Noskatīties šo video Youtube

Šajā video Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers” padomes priekšsēdētājs – izskaidro, kā viņš tika iecelts par Lemberga ģimenes Ventspils naftas tranzīta biznesa akciju uzraugu.

Dr. Rūdolfs Meroni bez tam izskaidro AS “Ventbunkers”, ‘Latvijas Naftas Tranzīta”, Ventspils Tirdzniecības ostas un “Kālija Parka” attiecības.

Jautājumu
Jūsu ietekme uz Ventspils tranzīta biznesu:
– kāda ir jūsu loma?
– kāda ir priekšvēsture?

Atbildēt
2007. gadā kriminālizmeklēšana pret Aivaru Lembergu bija sasniegusi punktu, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra nolēma, ka dažus starptautiskos aktīvus, attiecībā uz kuriem tika uzskatīts, ka tie pieder Lemberga kungam,  tiesvedības ietvaros vajadzētu arestēt.

Šajā laika posmā, kad prokuratūra nolēma uzlikt arestu minētajiem aktīviem, man tika uzdots jautājums, vai es būtu gatavs rīkoties kā glabātājs, kura loma ir aktīvi kontrolēt rīcību ar šiem aktīviem un līdz ar to izmantot balsošanas tiesības saistībā ar šiem aktīviem, kuriem būtu uzlikts arests.

Es piekritu, ka varu to izdarīt, pamatojoties uz savām zināšanām un esošo lomu dažādajās uzņēmējsabiedrībās.

Šķiet, ka es biju viena no tām personām, kas izprata šo ieguldījumu būtību.

Tādējādi es uzņēmos šo uzdevumu, un 2007. gada decembrī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra arestēja vairumu pēc Ģenerālprokuratūras domām Lemberga ģimenei piederošo aktīvu.

Viņi uzticēja man administratora – pareizāk sakot, glabātāja – pienākumu nodrošināt un uzraudzīt šo ieguldījumu saglabātību.

Kopš tā laika man ir šāda loma pārsvarā uzņēmumā “Ventbunkers”, kāt arī “Ventbunkera” meitasuzņēmumā “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas darbojas naftas tranzīta biznesā.

Man bija līdzīga loma arī Ventspils Tirdzniecības ostā, kas nodarbojas ar sauskravu pārkraušanu, kā arī “Kālija Parkā”, kas ir viens no lielākajiem kālija sāļu pārkraušanas termināļiem pie Baltijas jūras, un daudzās citās uzņēmējsabiedrībās, kuras atrodas šo grupu kontrolē.

Tātad es kļuvu par samērā ietekmīgu personu šajos uzņēmumos un kopš tā laika esmu mēģinājis izveidot tādu sistēmu, lai šie uzņēmumu darbība būtu nevainojami godīga, lai darbinieku – vadītāju lomas būtu reālas, ievērojot to, ka agrāk dažos Ventspils uzņēmumos uzņēmējdarbību vadīja daži slēptie akcionāri un esošo vadītāju pilnvaras bija diezgan ierobežotas.

Attiecībā uz Ventspils tranzīta biznesu es uzskatu, ka šos uzņēmumus vajadzētu vadīt profesionāliem vadīitājiem ar labām svešvalodu zināšanām un pilnvērtīgām zināšanām uzņēmējdarbībā un šiem vadītājiem būtu jāpiešķir aktīva loma uzņēmuma darbībā un jānodrošina iespēja pieņemt reālus lēmumus, ievērojot attiecīgo uzņēmumu padomju norādījumus. Padomes uzrauga tranzīta biznesa uzņēmumu ikdienas darbu un pārvaldīšanu.

Noskatīties šo video Youtube