Ventbunkers video kanāla youtube. runā šajā video Dr Rūdolfs Meroni

Dr. Rūdolfs Meroni – AS “Ventbunkers”   padomes priekšsēdētājs – izskaidro savu viedokli attiecībā uz Eiropas Savienības ietekmi Latvijas Republikā vairāku pēdējo gadu laikā. Naftas tranzīta biznesam Latvijā Dr. Rūdolfs Meroni paredz daudzsološu attīstību nākotnē.

Jautājumu

Latvija ES sastāvā
– tranzīta bizness Latvijā
– naftas cauruļvada loma

Atbildēt

Es esmu no Šveices, un man ir noteikta skepse attiecībā uz Eiropas Savienību.

Mēs uzskatām ka tik lielas organizācijas ir saistītas ar diezgan neefektīvu vadības procesu.

Tādējādi,es nevaru teikt, ka esmu cilvēks, kas ar visu sirdi atbalsta visu Eiropas Savienībā notiekošo.

Es uzskatīju, ka Latvijas stāvoklis būs atšķirīgs.

Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā un kopš tā laika ir neapstrīdami saņēmusi daudz priekšrocību: palielinātas aizņēmumu iespējas radīja reālu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu  2006. un 2007. gadā – līdz pat 2008. gadam.

Bet acīmredzot fakts, ka Latvija bija viena no veiksmīgākajām attīstības valstīm noteiktā laika posmā, radīja strauju lejupslīdi posmā, kad sākās rietumvalstu ekonomikas grūtības.

Es domāju, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij joprojām ir daudz priekšrocības, bet, no otras puses, es arī uzskatu, ka ne visi ir pilnīgi apmierināti ar esošo situāciju.

Ekonomiskā situācija Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī šobrīd ir ļoti smaga.

Pārrunas, kas Latvijai ir bijušas ar Starptautisko Valūtas Fondu, ir novedušas līdz noteiktiem ierobežojumiem, kas Latvijai šobrīd liek spert soļus atpakaļ un ienākumi saraujas – teiksim, valsts sektorā algas drīzāk ir kritušās, nevis cēlušās.

Tas nepārprotami rada virkni problēmu.

Visā šajā laika posmā viena uzņēmējdarbības nozare ir darbojusies salīdzinoši veiksmīgi: tā ir tranzīta uzņēmējdarbības nozare – un es uzsveru šo nozari galvenokārt saistībā ar manu iesaistīšanās šajā jomā.

Latvijas tranzīta uzņēmējdarbības nozarei šobrīd raksturīgs sadalījums dažādos sektoros, ko vada Latvijas ostas.

Naftas tranzīta bizness droši vien joprojām ir vissvarīgākais un sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Ir ļoti skumji, ka kopš 2003. gada naftas cauruļvads, kurš ir ideālā tehniskajā stāvoklī un pa kuru būtu iespējams pievadīt jēlnaftu no Krievijas uz Latvijas ostām, galvenokārt uz Ventspils ostu, šobrīd nestrādā.

Pagātnē man ir bijušas vairākas sarunas ar Krievijas uzņēmējdarbības partneriem, un šķiet, ka jēlnaftas cauruļvada darbības atjaunošana  ir drīzāk politiska problēma.

Jēlnaftas cauruļvads Latvijas ekonomikai ir kaut kas līdzvērtīgs asinsvadam, kas pagaidām ir nobloķēts.

Es ļoti ceru, ka Krievijas ekonomika virzīsies uz to, lai saskatītu šīs jēlnaftas cauruļvada priekšrocības un atsāktu tā izmantošanu.

Ir ļoti grūti noticēt, ka tehniska iekārta, kas maksā vairākus miljardus ASV dolāru, nestrādā dažu politisku problēmu vai sarežģījumu dēļ.

Es uzskatu, ka tā dēvētais lielais darījums attiecībā uz naftas tranzīta biznesu – iespējamā šī biznesa segmenta pārdošana Austrijas ieguldītājam – varētu sniegt svarīgu ieguldījumu jēlnaftas cauruļvada ekspluatācijā.

Es ticu, ka reiz naftas tranzīta bizness nonāks jauna īpašnieka rokās un iesaistītie cilvēki spēs paveikt to, kas līdz šim nav bijis iespējams.

Tādēļ esmu optimistiski noskaņots, ka jēlnaftas cauruļvads atdzims un atkal kļūs par svarīgu un interesantu faktoru Latvijas ekonomikā.

Tas ne tikai atmaksāsies ar Latvijas uzņēmumu maksātajiem nodokļiem, bet arī radīs darba vietas un papildu blakusiedarbības, kas varētu būt ļoti pozitīvas.

Tādējādi mans skatījums uz naftas tranzīta biznesa nākotni ir pozitīvs visos aspektos.

Es vienkārši ticu, ka dažas izmaiņas īpašumtiesībās un vadības struktūrās nesīs labumu.

Noskatīties šo video Youtube