Vieniem no personīgās pieredzes, citiem – no detektīvseriāliem, ir labi zināma klasiskā postpadomju biznesa pārdales shēma 90-o gadu sākumā, kad spēcīgi puiši sporta kostīmos veikalu un bodīšu īpašniekiem par nesamērīgi lielu atlīdzību uzstājīgi piedāvāja savu aizsardzību, bet pēc tam, kad uzņēmēja parāds par sniegtajiem pakalpojumiem jau sasniedza paša uzņēmuma vērtību, pārņēma to, pašiem pārvēršoties no vienkāršiem bandītiem par solīdiem biznesmeņiem.

Tieši šāda shēma nāk prātā, lasot ziņas presē par Eiropā lielākā minerālmēslojumu pārkraušanas termināla AS „Kālija Parks” iespējamo maksātnespējas pasludināšanu. Lai arī apsargi, kas treniņbikšu vietā valkā solīdus kostīmus, un „bodīte” ar gada apgrozījumu, kas mērāms sešciparu skaitļos, nav gluži iedomājami saistībā ar tādu primitīvu darījumu vešanas shēmu, tomēr rokraksts ir ļoti līdzīgs. Prasību par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu tiesā ir iesniegusi apsardzes firma „TM Security” (uzreiz atzīmēsim, ka tā ir tā pati, kas jau ir likusi par sevi manīt 2010.gadā saistībā ar asa sižeta pilnajiem notikumiem ap AS „Ventbunkers”, kad policijai bija jāneitralizē apsardzes firmas darbinieki, lai ofisā varētu iekļūt likumīgie tranzīta uzņēmuma vadītāji).

No vienkārša cilvēka pozīcijām raugoties, nav lielas starpības kam pieder uzņēmums. Ņemas tur augšā vairāki miljonāri, kas uzsūta viens otram vīrus ar ieročiem un juristus ar mīklainiem formulējumiem. Kāpēc gan lai par to būtu jāsatraucas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem?

Nesteigsimies ar secinājumiem. Reideriskā „uzbrukuma” brīdis AS „Kālija Parks” sakrīt ar laiku, kad tiek slēgti līgumi nākamajam gadam un uzņēmuma sadarbības partneri var ļoti jūtīgi reaģēt uz šāda veida skandāliem. Ja līgumi noslēgti netiks, tad šīs iepriekšminētās mākslīgās provokācijas var izraisīt reālu uzņēmuma bankrotu, un tad ap 200 uzņēmuma darbinieku un virkne mazo uzņēmumu, kas apkalpo terminālu, var palikt bez darba. Ventspils pilsētai tas būtu nepatīkami, taču ne katastrofāli, taču citādāk ir ar Latvijas tranzīta nozari kopumā.

Tieši Latvijas kā uzticamas un drošas tranzītvalsts reputācija var ciest visvairāk. Valsti, kurā necila apsardzes firma var nesodīti paralizēt darbu vienā no nozares lielākajiem uzņēmumiem, kur reiderisms kļūst par izdevīgu uzņēmējdarbības veidu, savukārt, darījumu noslēgšanā un īpašumu pārdalē aktīvi piedalās kamuflāžā tērpušies vīri, diezin vai var ieteikt kā vietu uzņēmējdarbības veikšanai.  Minerālmēslojumu ražotājiem no Krievijas izvēles iespējas ir lielas – blakus ir gan Lietuvas, gan Igaunijas ostas,  arī viņu pašmāju ostas labprāt pārvilinātu kravu plūsmas pie sevis. Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums pēdējo desmit gadu laikā pietiekami labi ilustrē ostu starpā valdošo konkurenci.

Ja kriminālo rēķinu kārtošanas laikā kritīs viens no lielākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem, tad var sākties ķēdes reakcija un tam sekos arī citi. Šādā gadījumā, tā nebūs vairs vienas pilsētas vai nozares, bet gan visas valsts mēroga problēma. Vai to saprot tie, kas šodien cenšas ierosināt AS „Kālija Parks” maksātnespēju? Esmu pārliecināts, ka saprot, turklāt labāk par mums visiem! Taču viņiem ir svarīgāk iegūt varu sagruvuša biznesa atliekās nevis ļaut tam normāli strādāt, esot citu rokās!